16.11.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 381/14
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 17. augustā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Veneto (Itālija) – Associazione Italia Nostra Onlus/Comune di Venezia u.c.
(Lieta C-444/15)
(2015/C 381/17)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale Amministrativo Regionale per il Veneto
Pamatlietas puses
Prasītāja: Associazione Italia Nostra Onlus
Atbildētāji: Comune di Venezia, Ministero per i beni e le attività culturali, Regione del Veneto, Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero della Difesa Capitaneria di Porto di Venezia, Agenzia del Demanio
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Direktīvas 2001/42/EK (1) 3. panta 3. punkts tajā daļā, kurā tas atsaucas arī uz konkrēto gadījumu, kas aplūkots tā paša panta 2. punkta b) apakšpunktā, ir spēkā esošs, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību tiesību normas vides jomā un Pamattiesību hartas tiesību normas tajā daļā, kurā tiek atcelta vajadzība veikt sistemātisku stratēģisku vides vērtējumu plāniem un programmām, attiecībā uz kuriem jau ir uzskatīts par nepieciešamu veikt ietekmes novērtējumu saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK (2) 6. un 7. pantu;
2)
ja tiek apstiprināta minētās tiesību normas spēkā esība, vai Direktīvas 2001/42/EK 3. panta 2. un 3. punkts, lasot tos šīs pašas direktīvas preambulas 10. apsvēruma gaismā, saskaņā ar kuru “visiem plāniem un programmām, kam saskaņā ar Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas floras un faunas aizsardzību noteikta prasība veikt novērtējumu, un kuri var būtiski ietekmēt vidi, vienmēr būtu jāveic sistemātisks vides novērtējums” ir interpretējami tādējādi, ka tie aizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kas, definējot Direktīvas 2001/42/EK 3. panta 3. punktā minēto jēdzienu “nelielas teritorijas vietējā līmenī”, atsaucas tikai uz kvantitatīviem datiem.
3)
ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir noliedzoša, vai Direktīvas 2001/42/EK 3. panta 2. un 3. punkts, lasot tos šīs pašas direktīvas preambulas 10. apsvēruma gaismā, saskaņā ar kuru “visiem plāniem un programmām, kam saskaņā ar Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas floras un faunas aizsardzību noteikta prasība veikt novērtējumu, un kuri var būtiski ietekmēt vidi, vienmēr būtu jāveic sistemātisks vides novērtējums”, ir interpretējami tādējādi, ka tie aizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kas atbrīvo no automātiskas un obligātas stratēģiskā vides novērtējuma procedūras piemērošanas visus jaunu vai paplašināmu pilsētas zonu, kur iedarbībai pakļauto zonu platība ir līdz 40 hektāriem, attīstības projektus, vai tādu pilsētas zonu pārbūves vai attīstības projektus, kas atrodas esošu pilsētas zonu teritorijā un kur iedarbībai pakļauto zonu platība ir līdz 10 hektāriem, lai gan, ņemot vērā to iespējamo ietekmi uz teritorijām, tiem jau ir ticis uzskatīts par nepieciešamu veikt ietekmes novērtējumu saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 6. un 7. pantu.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 30. lpp.).
(2) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 7. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy