7.12.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 406/14
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 24. jūnija spriedumu lietā T-527/13 Itālija/Komisija 2015. gada 3. septembrī iesniedza Eiropas Komisija
(Lieta C-467/15 P)
(2015/C 406/15)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – V. Di Bucci un P. Němečková)
Otra lietas dalībniece: Itālijas Republika
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 24. jūnija spriedumu lietā T-527/13 Itālijas Republika/Komisija, kas Komisijai paziņots tajā pašā dienā;
—
noraidīt pirmajā instancē celto prasību un piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.
Pamati un galvenie argumenti
1)
Vispārējā tiesa ir nelikumīgi no jauna interpretējusi un pārkvalificējusi pirmajā instancē izvirzīto otro pamatu. Šādi rīkojoties, tā ir pārkāpusi principu, ka prasības priekšmeta robežas nosaka lietas dalībnieki, un aizliegumu pēc savas ierosmes izvirzīt pamatu, kas attiecas uz lēmuma likumību pēc būtības un ko prasītāja nebija savlaicīgi izvirzījusi prasībā;
2)
Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 108. pantu un Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (1) 1. pantu saistībā ar jauna atbalsta un pastāvoša atbalsta jēdzieniem. It īpaši tā ir nepamatoti atzinusi, ka atbalstu var uzskatīt par pastāvošu, lai gan ir pārkāpts kāds no nosacījumiem, kas ir izvirzīts lēmumā, kurā tas tika atzīts par saderīgu. Tādējādi tā nav ievērojusi pastāvīgo judikatūru, saskaņā ar kuru vienkāršs šo nosacījumu pārkāpums izraisa jauna atbalsta pastāvēšanu un, ja nav jaunu faktu, ko varētu vērtēt citādi, pamato jaunu lēmumu par nesaderību.
Turklāt, pamatoti noraidījusi iebildumus, kas attiecas uz iespējamu pamatojuma nenorādīšanu, Vispārējā tiesa nonāca pretrunā ar šo vērtējumu, pārmetot Komisijai, ka tā nav pierādījusi, ka nosacījuma pārkāpums ietekmēja Padomes apstiprinātā režīma būtību, un, pamatojoties uz to, kļūdaini uzskatīja, ka var daļēji atcelt lēmumu, ņemot vērā kļūdu tiesību piemērošanā.
Vispārējā tiesa nav pienācīgi ņēmusi vērā starp Padomi un Komisiju pastāvošo institucionālo līdzsvaru, kas ir noteikts LESD 108. pantā. Ja Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu, izmanto pilnvaras izņēmuma kārtā atbalstu atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, bet šāda atzinuma spēkā esamībai izvirza prasību par konkrētu nosacījumu izpildi, tad Komisijai nav pienākuma noteikt, vai šie nosacījumi faktiski ir būtiski un vai tā var noteikt sodu par to pārkāpumu;
3)
Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 108. pantu un Regulas Nr. 659/1999 4., 6., 7., 14. un 16. pantu saistībā ar procedūrām, kas ir piemērojamas jaunam atbalstam un ļaunprātīgi īstenotam atbalstam.
Atzinusi, ka tas, ka dalībvalsts nav ievērojusi nosacījumus, kas ir izvirzīti, apstiprinot atbalstu, ir šāda atbalsta ļaunprātīgas izmantošanas veids, tā ir izslēgusi to noteikumu nozīmi, kuri attiecas uz procedūru, kurā pārbauda atbalstu, kas ir īstenots ļaunprātīgi, pamatojoties uz faktu, ka Komisija savu lēmumu nav balstījusi uz šiem noteikumiem, un uz apsvērumu, ka jauna atbalsta un atbalsta, kas ir īstenots ļaunprātīgi, jēdzieni viens otru izslēdz. Tomēr noteikumi, kuri attiecas uz atbalstu, kas ir īstenots ļaunprātīgi, ciktāl tiem ir nozīme šajā lietā, ir identiski noteikumiem, kuri attiecas uz jaunu atbalstu. Tādējādi Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, daļēji atceļot lēmumu, tādēļ ka bija pieļauta kļūda atbalsta kvalifikācijā, kam nebija nekādu tiesisku seku.
(1) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy