26.10.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 354/27
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās (septītā palāta) tiesas 2015. gada 25. jūnija spriedumu lietā T-26/12 PT Perindustrian dan Perdagangan Musim Semi Mas (PT Musim Mas)/Eiropas Savienības Padome 2015. gada 3. septembrī iesniedza PT Perindustrian dan Perdagangan Musim Semi Mas (PT Musim Mas)
(Lieta C-468/15 P)
(2015/C 354/29)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: PT Perindustrian dan Perdagangan Musim Semi Mas (PT Musim Mas) (pārstāvis – D. Luff, avocat)
Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, Sasol Olefins & Surfactants GmbH un Sasol Germany GmbH
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;
—
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 25. jūnija spriedumu lietā T-26/12 PT Perindustrian dan Perdagangan Musim Semi Mas (PT Musim Mas)/Eiropas Savienības Padome;
—
taisīt galīgo spriedumu, apmierinot PT Musim Mas prasības Vispārējā tiesā un attiecīgi atcelt antidempinga maksājumu, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai noteikts saskaņā ar Padomes 2011. gada 8. novembra Īstenošanas regulu (EK) Nr. 1138/2011 (1), ar kuru piemēro galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Indijas, Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes alifātisko spirtu un to maisījumu importam, un Padomes 2012. gada 11. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1241/2012, ar kuru groza Īstenošanas regulu (EK) Nr. 1138/2011 (2),
—
piespriest Padomei un personām, kas iestājušās lietā, segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt visus apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka pārsūdzētais spriedums būtu jāatceļ, pamatojoties uz četriem apelācijas pamatiem, kas ir apkopoti turpinājumā.
Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (turpmāk tekstā – “Pamatregula”) 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, nepareizi piemērojot vienotas saimnieciskas vienības (“single economic entity”, turpmāk tekstā – “SEE”) koncepciju un pieņemot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja un ICOFS nav SEE.
Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, kļūdaini uzskatot, ka Padome ir pietiekami pierādījusi, ka funkcijas, ko veic ICOFS, bija līdzīgas tām, kas ir aģentam, kurš saņem komisijas naudu. Vispārējā tiesa esot nepietiekami un diskriminējoši novērtējusi pieejamos pierādījumus.
Treškārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Pamatregulas 2. panta 10. punkta pirmo daļu, kļūdaini uzskatot, ka Padome nav neatbilstoši ietekmējusi līdzsvaru starp parasto vērtību un eksporta cenu.
Ceturtkārt, Vispārīgā tiesa esot nepareizi piemērojusi labas pārvaldības principu, kļūdaini piekrītot, ka Padome izmanto tikai pati savus pierādījumus, ignorējot atbilstošos pierādījumus un informāciju, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja tajā iesniedza antidempinga izmeklēšanas laikā.
(1) OV L 293, 1. lpp.
(2) OV L 352, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy