7.12.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 406/22
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 15. jūlija spriedumu lietā T-47/10 Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Chemicals GmbH, Akzo Nobel Chemicals BV, Akcros Chemicals Ltd/Eiropas Komisija 2015. gada 24. septembrī iesniedza Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Chemicals GmbH, Akzo Nobel Chemicals BV
(Lieta C-516/15 P)
(2015/C 406/23)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Chemicals GmbH, Akzo Nobel Chemicals BV (pārstāvji – C. Swaak, R. Wesseling, advocaten)
Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Akcros Chemicals Ltd
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 15. jūlija spriedumu lietā T-47/10, ciktāl tajā ir nospriests, ka naudas sodi, kas sākotnēji tikuši uzlikti Akzo Nobel Chemicals GmbH un Akzo Nobel Chemicals BV par to dalību pārkāpumos, joprojām var tikt attiecināti uz Akzo Nobel NV pēc tam, kad šos naudas sodus atcēlusi Vispārējā tiesa, un
—
atcelt 2009. gada lēmumu, ciktāl ar to konstatēta Akzo Nobel Chemicals GmbH un Akzo Nobel Chemicals BV dalība pārkāpumos, it īpaši tā 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punkta b) apakšpunktu, un
—
atcelt 2009. gada lēmumu, ciktāl ar to uz Akzo Nobel NV attiecināta atbildība un/vai tai uzlikts naudas sods par Akzo Nobel Chemicals GmbH un Akzo Nobel Chemicals BV prettiesisko rīcību, it īpaši tā 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu par laikposmu no 1987. gada 24. februāra līdz 1993. gada 28. jūnijam, 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu par laikposmu no 1991. gada 11. septembra līdz 1993. gada 28. jūnijam un/vai 2. panta 6. un 23. punktu, vai, pakārtoti,
—
atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 15. jūlija spriedumu lietā T-47/10 un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā pieņemtu visus nepieciešamos lēmumus par lietas būtību, un
—
piespriest Komisijas atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā apelācijas tiesvedībā.
Pamati un galvenie argumenti
Pamatojot savu apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā saistībā ar noteikumu par mātesuzņēmumu atbildību piemērošanu, secinot, ka atbildība par naudas sodiem, kas sākotnēji tikuši uzlikti meitasuzņēmumiem, bet ko pēc tam Vispārējā tiesa atcēla, joprojām var tikt attiecināta uz Akzo Nobel NV.
Tādā situācijā kā šajā lietā, kurā mātesuzņēmuma atbildība esot pilnībā atvasināta no tās meitasuzņēmumu atbildības, šī mātesuzņēmuma atbildība nevarot pārsniegt atbildību, kas galu galā noteikta tās meitasuzņēmumiem. Līdz ar to Akzo Nobel Chemicals GmbH un Akzo Nobel Chemicals BV uzlikto naudas sodu atcelšanas dēļ esot bijis jāatceļ Akzo Nobel NV uzliktais naudas sods.
Tas tā ir vēl jo vairāk attiecībā uz konkrēto lietu, kurā Akzo Nobel Chemicals GmbH un Akzo Nobel Chemicals BV uzlikto naudas sodu atcelšanas dēļ esot bijis jāatceļ arī viss lēmums attiecībā uz abām šīm juridiskajām personām.
2011. gadā pēc Tiesas sprieduma lietā ArcelorMittal Komisija bija sastapusies ar apstākli, ka ir beidzies tās pilnvaru uzlikt naudas sodu Elementis un Ciba/BASF izmantošanas termiņš. Komisija tad nolēma pilnībā atcelt tās 2009. gada lēmumu, ciktāl tas bija adresēts jebkurai juridiskai personai, kas pieder pie šīm divām kompāniju grupām.
Ja Komisijai būtu piemērojusi tādu pašu pieeju attiecībā uz Akzo Nobel Chemicals GmbH un Akzo Nobel Chemicals BV, kuras atradās tādā pašā situācijā, Komisija būtu atcēlusi savu lēmumu, kurā konstatēts, ka šīs vienības ir pirmām kārtām piedalījušās pārkāpumā. Ja šīs identiskas situācijas tiktu aplūkotas vienādi, jautājums par atbildības attiecināšanu vispār nebūtu radies, jo nebūtu vajadzības vai juridiska pamata, lai pirmām kārtām uz Akzo Nobel NV attiecinātu jebkādu atbildību par naudas sodu.
Full & Egal Universal Law Academy