8.2.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 48/11
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2015. gada 14. septembra spriedumu lietā T-420/13 Brouillard/Tiesa 2015. gada 13. novembrī iesniedza Alain Laurent Brouillard
(Lieta C-590/15 P)
(2016/C 048/19)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Alain Laurent Brouillard (pārstāvis – P. Vande Casteele, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Tiesa
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
—
atzīt apelācijas sūdzību par pamatotu un atcelt 2015. gada 14. septembra spriedumu lietā T-420/13;
—
atcelt 2013. gada 5. jūnija vēstules, ar kurām Eiropas Savienības Tiesa aicināja IDEST Communication SA, pirmkārt, iesniegt piedāvājumus saistībā ar sarunu procedūru publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai ar mērķi noslēgt ietvarlīgumus juridisko tekstu tulkošanai no vairākām Eiropas Savienības oficiālajām valodām uz franču valodu (OV 2013/S 47–075037), un, otrkārt, apstiprināt, ka ar apelācijas sūdzības iesniedzēju netiks noslēgts līgums par attiecīgā publiskā iepirkuma pakalpojumu sniegšanu.
Pamati un galvenie argumenti
1.
Attiecībā uz tulkošanas pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienības Tiesa uzskatīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nevarēja tikt pieņemts kā sabiedrības, kas aicināta iesniegt piedāvājumu, apakšuzņēmējs, pamatojoties uz to, ka “[..] diploms, ko [viņš bija ieguvis] Puatjē universitātē [Université de Poitiers] (profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē, ekonomikā, vadības zinībās, privāttiesību novirzienā, specialitātē jurists lingvists), lai gan tas ir maģistratūras diploms, tas tomēr nav izsniegts par pilnīgu juridisko izglītību” un ka “šis vērtējums atbilst franču valodas tulkošanas nodaļu pastāvīgajai praksei, saskaņā ar kuru tiek uzskatīts, ka Puatjē universitātes maģistratūras programmā piedāvātā jurista lingvista apmācība nav juridiskā izglītība, kas atbilstu paziņojuma par līgumu III.2.1. punktā izvirzītajām prasībām”, kurā precizēts, ka “diploma iegūšanas veidam, atzīstot iegūto pieredzi, nav ietekmes uz [..] vērtējumu.”
2.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo vienlīdzīgas attieksmes, brīvības veikt uzņēmējdarbību, darba ņēmēju pārvietošanās brīvības, pakalpojumu sniegšanas brīvības un samērīguma vispārējo tiesību principu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14., 15., 16., 20., 21., 51. un 52. panta, Līguma par Eiropas Savienības darbību 45., 49., 51., 56. un 57. panta un tiesību uz izglītību un apmācību pārkāpumu, kā arī kļūdu tiesību piemērošanā un pilnvaru pārsniegšanu.
3.
Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot iepriekš minēto tiesību un brīvību “pārkāpuma” neesamību. Kļūda tiesību piemērošanā esot vēl jo vairāk konstatējama, jo apelācijas sūdzības iesniedzējam ir izsniegti diplomi, kuri pēc sava rakstura un pat būtības ir paredzēti juridisko tekstu tulkošanas pakalpojumu sniegšanai. Tiesa arī esot vismaz “pārkāpusi” apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības gūt labumu no iegūtās izglītības kā diplomētam juristam un tulkotājam.
4.
Vispārējā tiesa arī esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un esot pārkāpusi Savienības tiesības, uzskatot, ka līgumslēdzējai iestādei nebija salīdzināšanas pienākuma, pamatojoties uz to, ka Direktīva 2005/36 (1) nebija piemērojama un ka līdz ar to “apelācijas sūdzības iesniedzējs nevarēja balstīties uz judikatūru attiecībā uz diplomu atzīšanu, lai šajā lietā apgalvotu, ka Tiesai esot bijis jāņem vērā pārējā viņa iegūtā kvalifikācija un pieredze”.
5.
Vispārējā tiesa esot pieļāvusi vēl vienu kļūdu, uzskatot, ka līgumslēdzēja iestāde varēja pamatoti neņemt vērā Francijā izsniegto “tiesību zinātņu maģistra” (Bac + 5) diplomu, vienlaikus ņemot vērā dažādus Beļģijā un Francijā pastāvošos diplomus pirms un pēc 2004. gada reformas, ar kuru harmonizēti augstākās izglītības diplomi Eiropā”.
6.
Iepriekš minētie Savienības pamatbrīvību un vispārējo tiesību principu, piemērojot atsevišķi vai kopā ar samērīguma principu, pārkāpums arī izrietot no tā, ka tika izlemts izslēgt apelācijas sūdzības iesniedzēju, neņemot vērā visus viņa diplomus, sertifikātus un citus apliecinošus dokumentus, viņa attiecīgo pieredzi un nesalīdzinot ar tiem apliecināto akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju ar to, kas prasīta iepirkuma procedūras specifikācijās.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 22. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy