8.2.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 48/14
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 18. novembrī iesniedza Spetsializiran nakazatelen sad (Sonderstrafgericht) (Bulgārija) – krimināllieta pret Kolev u. c.
(Lieta C-612/15)
(2016/C 048/22)
Tiesvedības valoda – bulgāru
Iesniedzējtiesa
Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā prokuratūra)
Lietas dalībnieki pamatlietā
Kolev u. c.
Prejudiciālie jautājumi
1.
Vai valsts likums ir saderīgs ar dalībvalsts pienākumu paredzēt efektīvu kriminālvajāšanu par muitas amatpersonu noziedzīgiem nodarījumiem, ja kriminālprocess, kas uzsākts pret muitas amatpersonām par līdzdalību noziedzīgā grupā nolūkā izdarīt kukuļošanas noziedzīgos nodarījumus dienesta pienākumu izpildes laikā (kukuļņemšanu par muitas apskates neveikšanu), kā arī par konkrētiem kukuļņemšanas gadījumiem un saņemtu kukuļu slēpšanu, saskaņā ar šo likumu tiek izbeigts, ja pastāv šādi nosacījumi un tiesa nav pārbaudījusi celtās apsūdzības pēc būtības: a) pēc apsūdzības celšanas ir pagājuši divi gadi; b) apsūdzētais ir iesniedzis pieteikumu par pirmstiesas kriminālprocesa izbeigšanu; c) tiesa ir noteikusi prokuroram triju mēnešu termiņu pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanai; d) šajā termiņā prokurors ir izdarījis “būtiskus procesuālos pārkāpumus” (proti, nepienācīga informēšana par papildinātu apsūdzību, tiesību piekļūt lietas materiāliem nenodrošināšana un pretrunīgs apsūdzības raksts); e) tiesa prokuroram ir noteikusi jaunu viena mēneša termiņu šo “būtisko procesuālo pārkāpumu” novēršanai; [f)] šajā termiņā prokurors nav novērsis šos “būtiskos procesuālos pārkāpumus” – turklāt par pārkāpumu izdarīšanu pirmajā triju mēnešu termiņā un to nenovēršanu otrajā viena mēneša termiņā ir atbildīgs gan prokurors (nav novērstas pretrunas apsūdzības rakstā; nav veiktas reālas darbības šo termiņu lielākajā daļā), gan aizstāvība (nav izpildīts pienākums iesaistīties informēšanā par apsūdzību, piekļuve lietas materiāliem nav nodrošināta apsūdzēto hospitalizācijas dēļ un atsaukšanās uz citiem advokātu darba pienākumiem); [g)] apsūdzētajam ir radušās subjektīvas tiesības prasīt izbeigt kriminālprocesu, jo paredzētajos termiņos nav novērsti “būtiski procesuālie pārkāpumi”?
2.
Ja uz šo jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde, kura iepriekš minētā tiesiskā regulējuma daļa valsts tiesai nav jāpiemēro, lai garantētu Savienības tiesību efektīvu piemērošanu: 2.1) kriminālprocesa izbeigšana pēc viena mēneša termiņa beigām vai 2.2) iepriekš minēto trūkumu atzīšana par “būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem”, vai arī 2.3) [g) punktā] minēto subjektīvo tiesību aizsardzība – ja pastāv iespēja efektīvi novērst šo pārkāpumu tiesas procesa laikā?
2.1.
Vai lēmumam nepiemērot valsts tiesību normu, kurā paredzēta kriminālprocesa izbeigšana, ir jābūt atkarīgam no tā, vai:
A)
prokuroram “būtiska procesuāla pārkāpuma” novēršanai tiek piešķirts papildu termiņš, kas ir tikpat garš kā termiņš, kurā viņš objektīvi nespēja to izdarīt aizstāvības radīto šķēršļu dēļ?
B)
tiesa A) jautājumā minētajā gadījumā konstatē, ka šie šķēršļi ir radušies “tiesību ļaunprātīgas izmantošanas” rezultātā?
C)
ja uz A) jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde – tiesa konstatē, ka valsts tiesībās ir sniegtas pietiekamas garantijas pirmstiesas kriminālprocesa izbeigšanai saprātīgā termiņā?
2.2.
Vai lēmums nepiemērot valsts tiesībās paredzēto iepriekš minēto trūkumu atzīšanu par “būtisku procesuālo pārkāpumu” ir saderīgs ar Savienības tiesībām, proti:
A)
vai ir pietiekami nodrošinātas Direktīvas 2012/13/ES (1) 6. panta 3. punktā paredzētās tiesības sniegt aizstāvībai detalizētu informāciju par apsūdzību:
-1)
ja šī informācija tiek sniegta pēc apsūdzības raksta faktiskās iesniegšanas tiesā, bet pirms tā pārbaudes tiesā, un ja agrāk, kad apsūdzības raksts vēl nebija iesniegts tiesā, aizstāvībai tika sniegta pilnīga informācija par apsūdzības būtiskajiem elementiem (tas attiecas uz apsūdzēto Hristov)?
-2)
ja uz 2.2.A)-1) jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde – ja šī informācija tiek sniegta uzreiz pēc apsūdzības raksta faktiskās iesniegšanas tiesā, bet pirms tiesa ir pārbaudījusi apsūdzības rakstu, un aizstāvībai ir sniegta daļēja informācija par apsūdzības būtiskajiem elementiem agrāk, kad apsūdzības raksts vēl nebija iesniegts tiesā, turklāt tikai daļējās informēšanas iemesls ir aizstāvības radītie šķēršļi (attiecas uz apsūdzētajiem Kolev un Kostadinov)?
-3)
ja šajā informācijā ir pretrunas attiecībā uz kukuļa pieprasījuma konkrēto izteikšanu (vispirms tiek norādīts, ka kukuli nepārprotami ir prasījis cits apsūdzētais, bet apsūdzētais Hristov ar sejas izteiksmi ir izrādījis savu neapmierinātību, kad muitas apskatei pakļautā persona piedāvāja pārāk maz naudas, savukārt pēc tam tiek minēts, ka apsūdzētais Hristov mutiski un konkrēti ir prasījis kukuli)?
B)
Vai pamatlietā ir pietiekami nodrošinātas Direktīvas 2012/13 7. panta 3. punktā paredzētās tiesības nodrošināt aizstāvībai piekļuvi lietas materiāliem “ne vēlāk kā tad, kad tiesā tiek iesniegti apsūdzības argumenti [apsūdzības raksts]”, ja aizstāvība varēja piekļūt lietas materiālu lielākajai daļai agrāk un tai bija dota iespēja iepazīties ar šiem materiāliem, tomēr šķēršļu dēļ (slimība, darba pienākumi) un atsaucoties uz valsts tiesībām, saskaņā ar kurām aicinājums iepazīties ar lietas materiāliem ir jāizsniedz vismaz trīs dienas agrāk, tā tomēr šo iespēju neizmantoja? Vai pēc tam, kad šķēršļi ir zuduši un aicinājuma izsniegšanai ir ievērots vismaz trīs dienu termiņš, ir jādod otra iespēja? Vai ir jāpārbauda, vai minētie šķēršļi ir radušies objektīvu iemeslu dēļ vai arī tie ir saistīti ar tiesību ļaunprātīgu izmantošanu?
C)
Vai Direktīvas 2012/13 6. panta 3. punktā un 7. panta 3. punktā paredzētajai likumiskajai prasībai “ne vēlāk kā tad, kad tiesā tiek iesniegti apsūdzības argumenti [apsūdzības raksts]” ir vienāda nozīme abās šajās normās? Kāda nozīme ir šai prasībai – pirms apsūdzības raksta faktiskās iesniegšanas tiesā vai ne vēlāk kā brīdī, kad tiesā tiek iesniegts apsūdzības raksts, vai arī pēc tā iesniegšanas tiesā, bet pirms tiesas pasākumiem šā apsūdzības raksta pārbaudei?
D)
Vai likumiskajai prasībai sniegt aizstāvībai informāciju par apsūdzību un nodrošināt piekļuvi lietas materiāliem, lai varētu garantēt “tiesību uz aizstāvību efektīvu īstenošanu” un “procesa taisnīgu norisi” atbilstoši Direktīvas 2012/13 6. panta 1. punktam un 7. panta 2. un 3. punktam, ir vienāda nozīme abās šajās normās? Vai šī prasība būtu izpildīta:
-1)
ja detalizēta informācija par apsūdzību aizstāvībai tiktu sniegta pēc apsūdzības raksta iesniegšanas tiesā, bet vēl pirms tā pārbaudes pēc būtības pasākumiem, un tiktu piešķirts pietiekams termiņš aizstāvības sagatavošanai? Agrāk informācija par apsūdzību tika sniegta nepilnīgi un daļēji.
-2)
ja aizstāvība piekļūtu visiem lietas materiāliem pēc apsūdzības raksta iesniegšanas tiesā, bet vēl pirms tā pārbaudes pēc būtības pasākumiem, un tai tiktu piešķirts pietiekams termiņš aizstāvības sagatavošanai? Agrāk aizstāvība varēja piekļūt lielākajai daļai lietas materiālu.
-3)
ja tiesa veiktu pasākumus, kas aizstāvībai garantētu, ka visiem tās paskaidrojumiem, kas tiktu iesniegti pēc iepazīšanās ar detalizētu apsūdzības rakstu un visiem lietas materiāliem, būtu tādi pati iedarbība kā tad, ja tie tiktu iesniegti prokuroram pirms apsūdzības raksta iesniegšanas tiesā?
E)
Vai tiktu garantēta “procesa taisnīga norise” saskaņā ar Direktīvas 2012/13 6. panta 1. un 4. punktu, kā arī “tiesību uz aizstāvību efektīva īstenošana” saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 1. punktu, ja tiesa nolemtu sākt tiesas procesu par galīgu apsūdzības rakstu, kurā ir pretrunas attiecībā uz kukuļa pieprasījuma izteikšanu, tomēr pēc tam prokuroram tiktu dota iespēja novērst šīs pretrunas, kā arī lietas dalībniekiem tiktu ļauts pilnā apjomā izmantot tiesības, kādas tiem būtu bijušas, ja iesniegšanas brīdī apsūdzības rakstā nebūtu šādu pretrunu?
F)
Vai ir pietiekami nodrošinātas Direktīvas 2013/48/ES (2) 3. panta 1. punktā nostiprinātās tiesības uz advokāta palīdzību, ja pirmstiesas kriminālprocesa laikā advokātam tika dota iespēja ierasties, lai saņemtu informāciju par pagaidu apsūdzību un pilnībā piekļūtu visiem lietas materiāliem, bet viņš neieradās darba pienākumu dēļ un atsaucoties uz valsts tiesībām, kurās aicinājuma izsniegšanai ir paredzēts vismaz trīs dienu termiņš? Vai pēc tam, kad šie pienākumi vairs nepastāv, ir jāpiešķir jauns vismaz triju dienu termiņš? Vai ir jāpārbauda, vai [ne]ierašanās iemesls ir pamatots vai arī ir notikusi tiesību ļaunprātīga izmantošana?
G)
Vai Direktīvas 2013/48 3. panta 1. punktā nostiprināto tiesību uz advokāta palīdzību pirmstiesas kriminālprocesā pārkāpums ietekmētu “tiesību uz aizstāvību praktisku un efektīvu īstenošanu”, ja tiesa pēc apsūdzības raksta iesniegšanas tiesā nodrošinātu advokātam pilnīgu piekļuvi galīgajam un detalizētajam apsūdzības rakstam un visiem lietas materiāliem un pēc tam veiktu pasākumus, kas advokātam garantētu, ka visiem viņa paskaidrojumiem, kas tiktu iesniegti pēc iepazīšanās ar detalizēto apsūdzības rakstu un visiem lietas materiāliem, būtu tādi pati iedarbība kā tad, ja tie tiktu iesniegti prokuroram pirms apsūdzības raksta iesniegšanas tiesā?
2.3.
Vai par labu apsūdzētajam radušās subjektīvās tiesības prasīt izbeigt kriminālprocesu (ar iepriekš minētajiem nosacījumiem) ir saderīgas ar Savienības tiesībām, lai gan pastāv iespēja, ka prokurora nenovērstais “būtiskais procesuālais pārkāpums” pilnībā tiks novērsts ar tiesas pasākumiem tiesas procesā un tādējādi apsūdzētā tiesiskā situācija galu galā būtu identiska tai, kāda tā būtu bijusi šā pārkāpuma savlaicīgas novēršanas gadījumā?
3.
Vai drīkst piemērot labvēlīgāku valsts tiesisko regulējumu attiecībā uz tiesībām uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, tiesībām saņemt informāciju, kā arī tiesībām uz advokāta palīdzību, ja tas saistībā ar citiem apstākļiem (1) jautājumā raksturotā procedūra) nozīmētu kriminālprocesa izbeigšanu?
4.
Vai Direktīvas 2013/48 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā valsts tiesai tiek atļauts pārtraukt tāda advokāta līdzdalību tiesas procesā, kas ir pārstāvējis divus apsūdzētos, viens no kuriem ir liecinājis par faktiem, kas iespaido otra apsūdzētā intereses, kurš savukārt nav sniedzis liecību?
Ja uz šo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai tiesa garantētu tiesības uz advokāta palīdzību atbilstoši minētās direktīvas 3. panta 1. punktam, ja tā – pēc tam, kad ir atļāvusi piedalīties tiesas procesā advokātam, kurš vienlaikus ir pārstāvējis divus apsūdzētos ar pretējām interesēm, – katram apsūdzētajam ieceltu jaunus, dažādus aizstāvjus?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Direktīva 2012/13/ES par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (OV L 142, 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīva 2013/48/ES par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm (OV L 294, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy