10.5.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 165/4
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 23. novembrī iesniedza Judecătoria Câmpulung (Rumānija) – Dumitru Gavrilescu, Liana Gavrilescu/SC Volksbank România SA, SC Volksbank România SA – sucursala Câmpulung
(Lieta C-627/15)
(2016/C 165/05)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Judecătoria Câmpulung
Pamatlietas puses
Prasītāji: Dumitru Gavrilescu un Liana Gavrilescu
Atbildētājas: SC Volksbank România SA un SC Volksbank România SA – sucursala Câmpulung
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) 4. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka jēdzieni “līguma galvenais priekšmets” un “cenas un atlīdzības atbilstīgums pakalpojumiem vai precēm, kas par to saņemtas” ir attiecināmi uz tādu noteikumu, kurš ir iekļauts ārvalstu valūtā izteiktā aizdevuma līgumā, kas ir noslēgts starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju, un par kuru nav notikusi atsevišķa apspriešanās, un pamatojoties uz kuru aizdevuma atmaksas ietvaros tikai parādniekam ir jāuzņemas “ārvalstu valūtas risks”, proti, iespējamās negatīvās sekas, ko veido ikmēneša maksājumu palielināšanās, kuru ir radījušas valūtas maiņas kursa svārstības, un kas ir jāsedz aizdevuma līguma noslēgšanas dēļ un tādēļ, ka ir jāatmaksā summas, kas ir izmaksātas, pamatojoties uz aizdevuma līgumu valūtā, kas nav Rumānijas valsts valūta?
2)
Vai saskaņā ar Direktīvas 93/13 4. panta 2. punktu ir jāsaprot, ka patērētāja pienākums aizdevuma atmaksas gadījumā segt starpību, ko ir izraisījusi tās valūtas maiņas kursa palielināšanās, kurā aizdevums ir ticis piešķirts (CHF), ir atlīdzība, kuras atbilstīgumu sniegtajam pakalpojumam nevar pārbaudīt, lai novērtētu tās ļaunprātīgo raksturu?
3)
Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir tāda, ka šāds noteikums nevar tikt izslēgts no vērtējuma par tā ļaunprātīgu raksturu, vai var uzskatīt, ka minētais noteikums atbilst minētajā direktīvā paredzētajām labticības, līdzsvara un pārskatāmības prasībām, jo ļauj patērētājam, pamatojoties uz skaidriem un saprotamiem kritērijiem, paredzēt sekas, ko tam rada šāds noteikums?
4)
Vai tāds līguma noteikums kā tas, kas ir ietverts Līguma vispārējo noteikumu 4.2. [punktā], saskaņā ar kuru bankai attiecībā uz aizdevumu, kas ir piešķirts CHF, ir atzītas tiesības to pārvērst valsts valūtā gadījumā, ja maiņas kursa svārstību rezultātā kurss ir paaugstinājies, pārsniedzot 10 %, salīdzinājumā ar kursa vērtību līguma parakstīšanas dienā, lai novērstu to, ka bankai turpina palielināties risks tikt pakļautai ārvalstu valūtas riskam, ja līdzīgas tiesības nav atzītas patērētājam, ietilpst Direktīvas 93/13 aizsardzības jomā, vai arī uz to neattiecas vērtējums par ļaunprātīgo raksturu?
(1) OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy