9.3.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 81/26
Prasība, kas celta 2015. gada 3. janvārī – Costa/Parlaments
(Lieta T-15/15)
(2015/C 081/34)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Paolo Costa (Venēcija, Itālija) (pārstāvji – G. Orsoni un M. Romeo, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments
Prasītāja prasījumi:
—
saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. un 264. pantu atzīt par spēkā neesošu Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2014. gada 11. novembra lēmumu, kas paziņots 2014. gada 28. novembrī, un visus iepriekšējos, saistītos un izrietošos lēmumus;
—
piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Šī prasība ir vērsta pret Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2014. gada 11. novembra Lēmumu Nr. 318189 par prasītāja izdienas pensijas apturēšanu no 2010. gada jūnija un naudas summu, kuras samaksātas laikposmā no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada maijam, atgūšanu.
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots tiesību normu pārkāpums, Noteikumu par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām pārkāpums, kā arī Regolamento per gli assegni vitalizi dei deputati italiani [Noteikumi par Itālijas deputātu mūža pabalstiem] 12. panta pārkāpums.
—
Šajā ziņā ir ticis pārkāpts Noteikumu par Itālijas deputātu mūža pabalstiem 12. panta 2.a punkta v) apakšpunkts, uz kuru ir izdarīta atsauce Noteikumos par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām, jo šī tiesību norma ir izmantota kļūdaini, lai apturētu pensijas izmaksu Venēcijas Ostu pārvaldes priekšsēdētājam.
—
Turklāt prasītājs uzskata, ka uz Itālijas Ostu pārvaldes priekšsēdētāju nav attiecināms Noteikumu 12. panta 2.a punkta v) apakšpunkts, jo viņa amats, kā ir atzinusi Tiesa 2014. gada 10. oktobra spriedumā lietā C-270/13, ir īpašs amats, kurā persona tiek iecelta, vienīgi pamatojoties uz kandidāta pierādītām profesionālajām spējām ekonomikā un pārvadājumu jomā, šim amatam nav nekādas saistības ar politiku, šajā amatā personu neieceļ valdība un tajā nav jāveic politiskas funkcijas.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots Līgumu un tiesību normu pārkāpums, LES 4., 6. un 15. panta pārkāpums, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECPAK) protokola tiesību uz īpašumu aizsardzības jomā 1. panta pārkāpums, tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums un labas ticības principa pārkāpums.
—
Šajā ziņā prasītājs norāda, ka ir pārkāpts LES 4. un 13. pants, kas Eiropas Parlamentam – tāpat kā pārējām iestādēm – uzliek pienākumu visos gadījumos aizsargāt situācijas, kurās Eiropas Savienības tiesību sistēmā jebkurš šīs iestādes darbinieks ir radījis tiesisko paļāvību.
—
Prasītājs arī apgalvo, ka ir tikuši pārkāpti tiesiskās paļāvības aizsardzības un labas ticības principi, kuri ir Savienības tiesību vispārējie un pamatprincipi, kuri ir atzīti un apstiprināti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, saskaņā ar kuru prasīts ievērot šos principus jebkurā gadījumā lietās par to naudas summu atmaksu, kuras personai samaksātas labā ticībā.
—
Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka ir pārkāpts 1. pants ECPAK Protokolā par tiesību uz īpašumu aizsardzību, uz kuru ir izdarīta atsauce LES 6. pantā un kurš ir tik pat saistošs kā Līgumi, un kurā ir prasīts aizsargāt personai radīto tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka naudas summas, uz kurām tai ir tiesības, tā ir saņēmusi likumīgi.
Full & Egal Universal Law Academy