11.5.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 155/36
Prasība, kas celta 2015. gada 26. martā – Itālija/Komisija
(Lieta T-135/15)
(2015/C 155/43)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji – C. Colelli, avvocato dello Stato, un G. Palmieri, pārstāvis)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt, ciktāl tas skar šo prasību, Eiropas Komisijas 2015. gada 16. janvāra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/103 (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 53 final), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA);
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja it īpaši ir apstrīdējusi:
(a)
to lēmuma daļu, kurā pēc izmeklēšanas EX/2010/010 par cukura nozari ir tikusi izdarīta finanšu korekcija EUR 9 0 4 98 735,16 apmērā attiecībā uz 2007., 2008. un 2009. finanšu gadu, pamatojoties uz apgalvojumu par “kļūdainu cukura ražošanas interpretāciju”;
(b)
to lēmuma daļu, kurā pēc izmeklēšanas CEB/2011/090 par veicināšanas pasākumiem tostarp ir tikusi izdarīta finanšu korekcija EUR 1 6 07 275,90 apmērā “novēlotu maksājumu” par 2010. finanšu gadu dēļ;
(c)
to lēmuma daļu, kurā pēc izmeklēšanas LA/2009/006 par “informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs” tostarp ir tikusi izdarīta finanšu korekcija EUR 1 1 98 831,03 apmērā “novēlotu maksājumu” dēļ.
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.) 31. panta 4. punkta, kā arī dalībvalsts tiesību uz aizstāvību pārkāpums.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (OV L 171, 90. lpp.), 11. panta, Padomes 2006. gada 20. februāra Regulas (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā un groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 58, 42. lpp.), un Komisijas 2006. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr. 968/2006, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā (OV L 176, 32. lpp.), pārkāpums, kā arī sprieduma SFIR u.c. (no C-187/12 līdz C-189/12, EU:C:2013:737) pārkāpums.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots tiesiskās paļāvības principa, ne bis in idem principa un pienākuma lojāli sadarboties pārkāpums.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 3. punkta otrās daļas, Regulas Nr. 885/2006 11. panta 3. punkta otrās daļas un 3. nodaļas, kā arī dokumentā Nr. VI/5330/97 noteikto Komisijas vadlīniju pārkāpums.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 883/2006 9. panta 3. punkta pārkāpums, šajā lietā pastāvoša nevienlīdzīga attieksme un faktu sagrozīšana.
6.
Ar sesto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 501/2008 20. panta, tiesiskās paļāvības un finanšu korekciju attiecināmības uz dalībvalstīm principa pārkāpums.
Full & Egal Universal Law Academy