EUR-Lex -  62015TN0137 - LV

8.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 190/15

Prasība, kas celta 2015. gada 24. martā – Parker Hannifin Manufacturing un Parker-Hannifin/Komisija

(Lieta T-137/15)

(2015/C 190/19)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Parker Hannifin Manufacturing Srl (Corsico, Itālija); un Parker-Hannifin Corp. (Mayfield Heights, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – B. Amory, F. Marchini Camia un É. Barbier de La Serre, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atzīt prasību par pieņemamu;

—

atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir noteikti kavējuma procenti EUR 1 8 59  949,04 apmērā;

—

pakārtoti, samazināt kavējuma procentus līdz piemērotam apmēram;

—

piespriest Komisijai segt savus un atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza vienu galveno pamatu un, pakārtoti, septiņus citus prasības pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir pieņemts ultra vires;

—

Prasītājas apgalvo, ka nepastāv juridisks pamats noteikt kavējuma procentus, ja uzliktais naudas sods ir samaksāts lēmumā, ar kuru uzliek maksāt naudas sodu, noteiktajā termiņā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pamatojums, vai arī tas nav sniegts atbilstošā veidā.

—

Prasītājas apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav norādīts ne faktiskais, ne juridiskais pamats, lai šajā lietā piemērotu kavējuma procentus.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums.

—

Prasītājas apgalvo, ka nokavējumu procentu piemērošana ir nesamērīga attiecībā pret mērķi, kāds ir kavējuma procentiem.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots nediskriminācijas principa pārkāpums.

—

Prasītājas apgalvo, ka šajā lietā Komisija piemēro kavējuma procentus ar 6 % likmi, vienlaikus, tai atmaksājot prasītājām daļu no naudas soda, tā atmaksāja procentus 1,06 % apmērā.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principu pārkāpums.

—

Prasītājas apgalvo, ka viņas nevarēja paredzēt, balstoties uz lēmumu, ar kuru nosaka naudas sodu, un Deleģēto regulu, kavējuma procentu piemērošanu šajā lietā. Tās turklāt uzskata, ka tām bija tiesiskā paļāvība par to, ka Komisija nepiemēros kavējuma procentus šajā lietā.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots LESD 266. panta un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpums.

—

Prasītājas apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts LESD 266. pants, ciktāl ar to šim pantam ir atņemta tā lietderīgā iedarbība un pārkāptas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, jo, izmantojot savas pamattiesības vērsties tiesā, prasītājas pašlaik ir pakļautas riskam, ka tām tiks piemērota acīmredzami nesamērīga procentu likme.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvota nepamatota iedzīvošanās.

—

Prasītājas apgalvo, ka kavējuma procentu piemērošana šajā lietā ir kvalificējama kā Komisijas nepamatota iedzīvošanās.

8.

Ar astoto pamatu tiek apgalvota pilnvaru nepareiza izmantošana.

—

Prasītājas apgalvo, ka kavējuma procentu piemērošana prasītājām noved pie iznākuma, kas ir pilnīgi pretējs mērķiem, kuri ir pamatā tam, kādēļ Komisijai ir piešķirtas deleģētās pilnvaras noteikt kavējuma procentus.

Full & Egal Universal Law Academy