27.7.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 245/29
Prasība, kas celta 2015. gada 1. aprīlī – Grieķijas Republika/Komisija
(Lieta T-168/15)
(2015/C 245/35)
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji – G. Kanellopoulos, E. Leftheriotou un Α. Ε. Vasilopoulou)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt Komisijas 2015. gada 26. janvāra īstenošanas lēmumu “par starpposma maksājumu samazināšanu saistībā gan ar Grieķijas lauku attīstības programmu 2007.–2013. gada programmēšanas periodam, gan izdevumiem laikposmos no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. martam un no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2014. gada 30. jūnijam, CCI 2007 GR 06 RPO 001”, attiecīgi EUR 2 75 118,75 un EUR 2 9 40 050 apmērā, kas paziņots ar Nr. C(2015) 252 final.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot pieņemts, pamatojoties uz Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulas Nr. 883/2006 (1) 16. panta 4. punkta kļūdainu interpretāciju un piemērošanu, pārsniedzot Komisijas pilnvaras ratione temporis un neievērojot minētajā tiesību normā paredzētās kārtības būtiskos procesuālos noteikumus.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka lēmums esot pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 1306/2013 (2) 41. panta 1. punkta kļūdainu interpretāciju un piemērošanu.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi Regulas Nr. 1290/2005 (3) 26. panta 5. punktu un 27. panta 3. un 4. punktu, Regulas Nr. 1306/2013 36. panta 5. punktu un 41. panta 3. punktu, kā arī neesot ievērojusi nedz principu “ne bis in idem”, nedz tiesiskās paļāvības principu, nedz sacīkstes principu un Grieķijas Republikas tiesības uz aizstāvību.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas lēmums esot pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 1290/2005 27. panta 4. punkta un Regulas Nr. 1306/2013 41. panta 3. punkta kļūdainu interpretāciju un piemērošanu, kā arī neievērojot samērīguma principu.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 1290/2005 27. panta 4. punkta un Regulas Nr. 1306/2013 41. panta 3. punkta kļūdainu interpretāciju un piemērošanu, kā arī esot pārprasts nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu jēdziens.
(1) Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 883/2006, ar ko nosaka piemērošanas kārtību Padomes Regulai (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru uzskaiti, izdevumu un ieņēmumu deklarācijām un izdevumu atmaksājumu nosacījumiem saistībā ar ELGF un ELFLA (OV L 171, 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 549. lpp.).
(3) Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy