20.7.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 236/42
Prasība, kas celta 2015. gada 10. aprīlī – Mabrouk/Padome
(Lieta T-175/15)
(2015/C 236/57)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Mohamed Marouen Ben Ali Bel Ben Mohamed Mabrouk (Tunisa, Tunisija) (pārstāvji – J. R. Farthouat, J. P. Mignard un N. Boulay, advokāti, S. Crosby, Solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāja prasījumi:
—
atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/157 (OV L 26/29), ar kuru groza Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 28/62), ciktāl šie ierobežojošie pasākumi, proti, līdzekļu iesaldēšana Eiropas Savienībā, attiecas uz prasītāju, un
—
piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka pret prasītāju uzsāktā procesa raksturs, būtība un ilgums nesniedz Padomei pietiekamu pamatojumu apstrīdētā akta pieņemšanai.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais akts nav saderīgs ar ES Pamattiesību hartas 47. pantu, jo tas esot pieņemts, pārkāpjot saprātīga termiņa principu minētā 47. panta izpratnē.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Tunisija esot veiksmīgi pabeigusi pāreju uz demokrātiju, kā to esot atzinusi arī pati Padome, līdz ar to apstrīdētajam aktam neesot mērķa un tātad tas esot prettiesisks.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots nevainīguma prezumpcijas pārkāpums, kā arī joprojām esošais labas pārvaldības principa pārkāpums, ciktāl ar apstrīdēto aktu šis princips ir pārkāpts un ciktāl šis akts ir prettiesisks.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā, jo apstrīdētais akts esot pieņemts, atsaucoties tikai uz Padomes kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem, neņemot vēra jautājuma krimināltiesiskos aspektus, un it īpaši lietas apstākļus.
6.
Ar sesto pamatu tiek apgalvots prasītāja tiesību uz īpašumu pārkāpums.
Full & Egal Universal Law Academy