7.9.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 294/70
Prasība, kas celta 2015. gada 22. maijā – Kiselev/Padome
(Lieta T-262/15)
(2015/C 294/85)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Dmitry Konstantinovich Kiselev (Koroļova, Krievija) (pārstāvji – T. Otty un B. Kennelly, Barristers un J. Linneker, Solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāja prasījumi:
—
atcelt Padomes 2015. gada 13. marta Lēmumu (KĀDP) 2015/432, ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un Padomes 2015. gada 13. marta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2015/427, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, tiktāl, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, secinot, ka prasītājs atbilst Lēmuma (ar grozījumiem) 1. panta 1. punktā un Regulas (ar grozījumiem) 2. panta 1. punktā norādītajiem kritērijiem.
—
Prasītājs norāda, ka, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantam un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantam, Lēmumā un Regulā norādītie kritēriji iekļaušanai sarakstā ir jāinterpretē atbilstoši tiesībām uz vārda brīvību. Prasītājs uzskata, ka kritērijā par to, ka persona “aktīvi atbalsta” Krievijas valdības politiku saistībā ar Ukrainu, būtu jāprasa, lai personai ir lielāka ietekme uz attiecīgo politiku, nevis tikai iespēja izteikt viedokli žurnālistikas kontekstā. Prasītājs apgalvo, ka viņš ir tikai žurnālists un mediju sabiedrības direktors un tādējādi viņam nav prasītās vai konkrētas ietekmes un atbildības par situāciju Ukrainā. Faktiski prasītājs nekad neesot paudis atbalstu “Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu”, kā apgalvo Padome.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpta vārda brīvība.
—
Prasītājs uzskata, ka ar ierobežojošiem pasākumiem prasītājs tiek sodīts par politiskiem uzskatiem, kurus viņš paudis ka žurnālists un komentētājs. Ar tiem tiek ierobežota viņa spēja izmantot vārda brīvību, kā arī viņa pārvaldītās ziņu aģentūras Rossiya Segodnya darbības brīvība. Prasītājs uzskata, ka tikai tas vien, ka Padome iebilst dažu prasītāja reportāžu saturam, nevar attaisnot ierobežojumus. Turklāt neesot pierādījumu, ka viņš ir aicinājis uz vardarbību vai izdarījis jebko citu, kas attaisnotu viņa tiesību uz vārda brīvību ierobežošanu.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītāja tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.
—
Prasītājs apgalvo, ka viņam neesot sniegti “nopietni un ticami pierādījumi” vai “konkrēti pierādījumi un informācija” lietas pamatošanai, ar ko varētu attaisnot ierobežojošos pasākumus pret viņu. Prasītājs apgalvo, ka viņam tika iesniegti Padomes “pierādījumi” (un tikai daļēji) tikai pēc viņa atkārtotas iekļaušanas sarakstā.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome neesot norādījusi prasītājam pietiekamu pamatojumu viņa iekļaušanai sarakstā.
—
Prasītājs uzskata, ka sniegtais pamatojums ir pārāk vispārīgs un tajā nav norādīti aktuāli un konkrēti iemesli, uz kuru pamata prasītājam tiek noteikti ierobežojošie pasākumi.
5.
Ar piekto pamatu tiek pakārtoti apgalvots, ka Padome esot balstījusies uz prettiesisku pasākumu (tiktāl, ka kritērijs iekļaušanai sarakstā ļaujot pārkāpt prasītāja tiesības uz vārda brīvību).
—
Prasītājs norāda, ka, ja pretēji pirmajam pamatam kritērijs tiktu interpretēts kā tāds, kas ļauj iekļaut sarakstā fiziskas personas, kas darbojas mediju nozarē, tikai viņu paustās politiskās nostājas dēļ, kuru Padome uzskata par apšaubāmu, tad noteiktajam kritērijam trūktu atsevišķa juridiska pamata un/vai tas būtu nesamērīgs ar Lēmuma un Regulas mērķiem.
6.
Ar sesto pamatu tiek pakārtoti apgalvots, ka esot pārkāpts ES un Krievijas partnerības un sadarbības nolīgums.
—
Prasītājs norāda, ka nemaz neesot mēģināts pamatot Partnerības un sadarbības nolīguma 52. panta pārkāpumu, kas ir noticis, ierobežojot prasītāja (tostarp) finanšu līdzekļu brīvu apriti, un neesot nemaz mēģināts vērsties Sadarbības Padomē atbilstoši [nolīguma] 90. pantam.
Full & Egal Universal Law Academy