3.8.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 254/17
Prasība, kas celta 2015. gada 8. maijā – Gameart/Komisija
(Lieta T-264/15)
(2015/C 254/21)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Gameart sp. z o.o. (Bielsko-Biała, Polija) (pārstāvis – P. Hoffman, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt Eiropas Komisijas 2015. gada 18. februāra lēmumu ciktāl ar to ir apstiprināts atteikums izskatīt Polijas Republikas Ārlietu ministrijā iesniegto pieteikumu par piekļuvi šīs ministrijas rīcībā esošajām Polijas Republikas Komisijai adresēto vēstuļu kopijām par Komisijā noritošo procedūru attiecībā uz to, ka Polijas Republika ir pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības ar 2009. gada 19. novembra azartspēļu likumu;
—
ja Vispārējā tiesā ieņems pretēju nostāju prasītājas nostājai, atbilstoši kurai Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 5. panta otrā daļa nav interpretējama tādējādi, ka ar to Eiropas Komisija ir pilnvarota pieņemt saistošu lēmumu par dalībvalsts Komisijai pārsūtīto pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, ko fiziskās personas vai juridiskās personas ir iesniegušas šīs valsts iestādei, atzīt – atbilstoši LESD 277. pantam, ka šīs regulas 5. panta otrā daļa kā spēkā neesoša nevar tikt piemērota šajā lietā;
—
piespriest Eiropas Komisijai segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 1049/2001 5. panta otro daļu, Komisijai nav kompetences
—
Tā kā pieteikums tika iesniegts dalībvalsts iestādei un attiecās šīs valsts uz dokumentiem, Regulas 5. pants nav piemērojams. Tas vien, ka dalībvalsts ir pārsūtījusi Komisijai pieteikumu atbilstoši Regulas 5. panta otrajai daļa, nepiešķir Komisijai kompetenci, ja pieteikums neattiecas uz Komisijas dokumentiem. Pat tad, ja pieteikumam ir piemērojams Regulas 5. pants, Regulas 5. panta otro daļu nevar interpretēt tādējādi, ka tajā Savienības iestāde tiek pilnvarota pieņemt saistošu lēmumu par šo pieteikumu.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 4. un 5. punkts
—
Lemjot par piekļuves piešķiršanu Polijas Republikas dokumentam, Komisijai bija pienākums apspriesties ar šo valsti atbilstoši Regulas 4. panta 4. punktam, ko tā nebija izdarījusi. Ja nav izvirzīti iebildumi, atbilstoši Regulas 4. panta 5. punktam piekļuvi Polijas Republikas dokumentam var atteikt tikai īpašos apstākļos, kas šajā lietā nav radušies.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts LESD 296. pants
—
Komisija nekādi nav pamatojusi savu kompetenci pieņemt lēmumu apstrīdētajā daļā, neraugoties uz to, ka prasītāja sava atkārtotā pieteikuma lielāko daļu ir veltījusi strīdīgajam jautājumam par Komisijas kompetences neesamību. Par šo aspektu apstrīdētā lēmuma pamatojumā nebija nekādu apsvērumu un tādēļ prasītāja nevarēja pienācīgi aizstāvēt savas tiesības Vispārējā tiesā.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka šis lēmums nav spēkā, ņemot vērā LESD 277. pantu
—
Gadījumā, ja Vispārējā tiesa pretēji pirmajā pamatā izdarītajiem secinājumiem atzīs, ka Regulas Nr. 1049/2001 5. panta otrās daļas noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka dalībvalsts pārsūta Savienības iestādei pieteikumu par piekļuvi tādiem dokumentiem, kas ir dalībvalsts rīcībā, pilnvaro Savienības iestādi pieņemt saistošu lēmumu par šo pieteikumu, prasītāja apgalvo, ka šādi interpretētiem 5. panta noteikumiem ne LESD 15. panta 3. punkts, ne EKL 255. pants nevar būt pareizs juridiskais pamats, un līdz ar to tas nav spēkā. Turklāt attiecīgā norma šādā interpretācijā nav saderīga ar Regulas Nr. 1049/2001 pamatojumu, un tādēļ nav spēkā, ņemot vērā LESD 296. pantu (EKL 253. pants).
Full & Egal Universal Law Academy