15.2.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 59/23
Prasība, kas celta 2015. gada 19. novembrī – Guardian Europe/Eiropas Savienība
(Lieta T-673/15)
(2016/C 059/26)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Guardian Europe Sàrl (Bertrange, Luksemburga) (pārstāvji – F. Louis, advokāts, un C. O’Daly, Solicitor)
Atbildētājas: Eiropas Savienība, kuru pārstāv Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Tiesa
Prasītājas prasījumi:
—
1) piespriest, ka prasītāja saņem atlīdzinājumu par šādu kaitējumu, kas radies tādēļ, ka Vispārējā tiesa nav pasludinājusi spriedumu saprātīgā termiņā: (a) garantijas izmaksas EUR 936 000 apmērā; (b) negūtais labums/zaudētā peļņa EUR 1 671 000 apmērā un (c) nemantiskais kaitējums EUR 14,8 miljoni;
—
2) noteikt par iepriekš 1) punktā prasītajām summām maksājamos procentus atbilstoši vidējai likmei, ko Eiropas Centrālā banka attiecīgajā laikā piemēroja saviem galvenajiem refinansēšanas darījumiem, palielinot to par diviem procentpunktiem;
—
3) piespriest, ka prasītāja saņem atlīdzinājumu par zaudējumiem, kas nodarīti, Komisijai un Vispārējai tiesai pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu, proti, šādas summas: (a) garantijas izmaksas EUR 1 547 000 apmērā, (b) negūtais labums/zaudētā peļņa EUR 1 671 000 apmērā un (c) nemantiskais kaitējums EUR 14,8 miljoni;
—
4) noteikt par iepriekš 3) punktā prasītajām summām maksājamos procentus atbilstoši vidējai likmei, ko Eiropas Centrālā banka attiecīgajā laikā piemēroja saviem galvenajiem refinansēšanas darījumiem, palielinot to par diviem procentpunktiem, un
—
5) piespriest atbildētājām atlīdzināt prasītājas izdevumus saistībā ar tās prasības pieteikumu.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka prasītājai ir tiesības saņemt atlīdzinājumu no Eiropas Savienības atbilstoši LESD 268. pantam un 340. panta otrajai daļai, jo Vispārējā tiesa ir pārkāpusi tās tiesības uz spriedumu saprātīgā termiņā, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6. panta 1. punktā. Sprieduma nepasludināšana saprātīgā termiņā prasītājai radīja triju veidu zaudējumus laikposmā no 2010. gada 12. februāra līdz 2012. gada 27. septembrim: (1) palielināja izmaksas saistībā ar bankas garantiju naudassoda apmērā, ko prasītāja nesamaksāja Komisijai uzreiz pēc 2007. gada 28. novembra Lēmuma C(2007) 5791, galīgā redakcija, lietā COMP/39165 – Lokšņu stikls; (2) negūtais labums, jo zemā procentu likme par naudassoda summu, kas novēloti tika atmaksāta prasītājai pēc Tiesas 2014. gada sprieduma, bija daudz zemāka nekā potenciālais guvums, ko prasītāja varētu būt guvusi, ja tā vietā, lai samaksātu šo summu Komisijai 2008. gadā, tā būtu to ieguldījusi savā uzņēmējdarbībā, un (3) nemantiskais kaitējums, kas izriet gan no lēmuma, ar kuru prasītājai 2007. gada novembrī tika uzlikts vislielākais naudassods, gan no tā, ka Vispārējā tiesa nepasludināja spriedumu saprātīgā laikposmā; šos apstākļus Tiesai novēloti novēršot tikai 2014. gada novembrī.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka prasītājai ir tiesības saņemt atlīdzinājumu no Eiropas Savienības atbilstoši LESD 268. pantam un 340. panta otrajai daļai, jo gan Eiropas Komisija, gan Vispārējā tiesa acīmredzami pārkāpa vienlīdzīgas attieksmes principu un diskriminēja prasītāju. 2007. gada 28. novembra Lēmumā C(2007) 5791, galīgā redakcija, lieta COMP/39165 – Lokšņu stikls, kļūdaini nav iekļauta pārdošana pašu vajadzībām, aprēķinot naudassodus, kas uzlikti pārējiem lēmuma adresātiem, un neizlīdzināja no tā izrietošo diskrimināciju attiecībā pret prasītāju, kurai kā neintegrētai ražotājai nebija pārdošanas pašu vajadzībām. Vispārējā tiesa vēl vairāk pasliktināja no Komisijas kļūdas radušos situāciju, atstājot negrozītu, ka lēmumā šī pārdošana pašu vajadzībām netiek iekļauta. Šo kļūdu Tiesa izlaboja vienīgi 2014. gada novembrī, kad tā samazināja lēmumā noteikto naudassodu par EUR 44,4 miljoniem. Tomēr šis samazinājums nekompensēja prasītājai laikposmā no 2007. gada novembra līdz 2014. gada novembrim nodarīto kaitējumu, ko bija radījis tai prettiesiski noteiktais uzpūstais naudassods, kas lika domāt, ka bijātā ir jo īpaši atbildīga par lokšņu stikla karteli, un radīja arī papildu finansiālās izmaksas. Šī Komisijas un Vispārējās tiesas prettiesiskā rīcība radīja tādu pašu triju veidu kaitējumu, kāds ir norādīts pirmajā pamatā, bet gan ilgākā laikposmā, proti, no 2007. gada novembra līdz 2014. gada novembrim.
Full & Egal Universal Law Academy