25.1.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 27/74
Prasība, kas celta 2015. gada 20. novembrī – Panzeri/Parlaments un Komisija
(Lieta T-677/15)
(2016/C 027/93)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Pier Antonio Panzeri (Calusco d’Adda, Itālija) (pārstāvis – C. Cerami, advokāts)
Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
—
galvenokārt: atzīt šo prasību par pieņemamu un atcelt apstrīdēto tiesību aktu tā prettiesiskuma dēļ;
—
pakārtoti: nosūtīt lietu Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāram, lai taisnīgi tiktu pārskatīta summa, kuras atmaksa tiek pieprasīta;
—
piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
—
prasītājs atsaucas uz tiesību atrunu un tiesībām norādīt jebkuru argumentu, kas tostarp ietver tiesības celt prasību par to summu atmaksu, kuras tika samaksātas vidējā termiņā, lai izpildītu apstrīdēto rīkojumu, tām pieskaitot procentus un tās pārskatot.
Pamati un galvenie argumenti
Šī prasība ir vērsta pret Eiropas Parlamenta Finanšu ģenerāldirektorāta – Deputātu finanšu un sociālo tiesību direkcijas – 2015. gada 21. septembra Paziņojumu Nr. 315070, kurā ir ietverts paziņojums par parādu pret prasītāju EUR 83 764 apmērā; kā arī pret Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2012. gada 27. jūlija Paziņojumu Nr. 312998 angļu valodā, kurā ir ietverts 2015. gada 21. septembra paziņojuma par parādu Nr. 315070 pamatojums; un pret jebkuru citu tiesību aktu, kas pieņemts pirms minētajiem aktiem, ar tiem ir saistīts un tiem seko.
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta materiālā tiesību norma, kas ir ietverta Regulas (EK) Nr. 2012/966 81. panta 1. punktā, pārkāpts saprātīgu termiņu princips un Savienības pieprasītā parāda piedzīšanas noilguma termiņš.
—
Šajā ziņā tiek apgalvots, ka parādam EUR 83 764,34 apmērā, kuru Parlaments prasa P. A. Panzeri atmaksāt administratīvā kārtībā, ir iestājies noilguma termiņš Regulas (EK) Nr. 2012/966 81. panta 1. punkta izpratnē. Faktiski, apgalvotā parāda Savienībai pamatā esošie fakti attiecas tikai uz piecgadi no 2004. līdz 2009. gadam, bet maksāšanas rīkojums, kuru pieņēmusi Direkcija, tika izdots tikai 2015. gada 21. septembrī, proti, acīmredzami novēloti.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauts Regulas (EK) Nr. 1999/1073 1. pantā, 4. panta 6. punktā, 6. panta 5. punktā un 9. pantā, kā arī preambulas 10. apsvērumā noteikto būtisko procedūras noteikumu pārkāpums; Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija iestāžu nolīguma par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF, 4. pantā noteikto būtisko procedūras noteikumu pārkāpums; OLAF neesot bijis kompetences; esot pārkāpts arī samērīguma un saprātīguma princips, kā arī neesot veikta izmeklēšana un izsvēršana.
—
Šajā ziņā tiek apgalvots, ka OLAF īstenotajā procedūrā esot pieļauti pārkāpumi vairākos aspektos, jo P. A. Panzari neesot varējis pilnībā izmantot sacīkstes principu, ka neesot pieņemts izmeklēšanas gala ziņojums, ka visa OLAF izmeklēšanas procedūra tika veikta, acīmredzami pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 1999/1073 6. panta 5. punktu, jo tā esot uzsākta 2009. gada 23. novembrī un (šķiet) pabeigta tikai 2012. gada jūlijā. Turklāt OLAF neesot bijis kompetences to veikt, ņemot vērā nenozīmīgo prasītājam pārmestās rīcības raksturu, kas arī izraisa samērīguma principa pārkāpumu.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LES 55. pants un LESD 20. pants un 24. panta 4. punkts; ir pieļauts Eiropas Parlamenta Lēmuma 2005/684/EK (ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu) 7. panta 1. punktā noteikto būtisko procedūras noteikumu pārkāpums.
—
Prasītājs norāda, ka Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2012. gada 27. jūlija Paziņojums Nr. 312998, kurā ir izklāstīti tikai P. A. Panzari faktiski zināmie iebildumi, tika sagatavots angļu valodā. Tas esot vairāku tādu Eiropas Līgumu un Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma noteikumu pārkāpums, kuros visiem Savienības pilsoņiem, ieskaitot Eiropas Parlamenta deputātus, tiek garantētas tiesības mutiski vai rakstiski sazināties ar visām Savienības iestādēm savā dzimtajā valodā.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauts Eiropas Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmuma 62. un 68. pantā noteikto būtisko procedūras noteikumu pārkāpums; Noteikumu par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām 14. panta 2. punktā noteikto būtisko procedūras noteikumu pārkāpums; tiesību akts neesot nemaz pastāvējis un tajā vispār neesot norādīts pamatojums.
—
Šajā ziņā tiek precizēts, ka ģenerālsekretārs neesot pieņēmis (vai katrā ziņā neesot par to paziņojis P. A. Panzari) savu galīgo lēmumu, pamatojoties uz kuru tika pieņemts šeit apstrīdētais maksājuma rīkojums. Tas acīmredzot noteica pilnīgu pamatojuma neesamību, ja ne galīgā akta neesamību. Tādēļ nepastāvot priekšnoteikumi Noteikumu par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām 14. panta 2. punkta piemērošanai.
Full & Egal Universal Law Academy