15.2.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 59/24
Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 15. septembra spriedumu lietā F-21/15 Wanègue/Reģionu komiteja 2015. gada 26. novembrī iesniedza Patrick Wanègue
(Lieta T-682/15 P)
(2016/C 059/27)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Patrick Wanègue (Dilbeek, Beļģija) (pārstāvis – M.-A. Lucas, avocat)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Reģionu komiteja
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
—
atcelt 2015. gada 15. septembra rīkojumu lietā F-21/15, ar kuru Civildienesta tiesa (otrā palāta) kā acīmredzami daļēji juridiski nepamatotu un acīmredzami daļēji nepieņemamu noraidīja prasību, ko prasītājs 2015. gada 5. februārī cēla pret Reģionu komiteju;
—
lietā taisīt spriedumu un apmierināt prasītāja prasības pieteikumā izvirzītos prasījumus;
—
piespriest Reģionu komitejai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza piecus pamatus.
1.
Pirmais pamats attiecas uz Civildienesta tiesas Reglamenta 51. panta 1. punkta un 53. panta 1. punkta, kā arī pušu vienlīdzības tiesvedībā principa pārkāpumu, jo iebildumu raksta iesniegšanai paredzētais divu mēnešu termiņš, tam pieskaitot uz apsvērumiem par attālumu balstīto 10 dienu termiņu, tika aprēķināts sākot no paziņojuma par trūkumu novēršanu prasības pieteikumā izsniegšanas dienas, nevis sākot no prasības pieteikuma izsniegšanas brīža – tādējādi Reģionu komitejas iebildumu raksts tika pievienots tiesvedības lietas materiāliem, lai gan tas tika iesniegts novēloti –, ka Civildienesta tiesa ir balstījusies uz šo iebildumu rakstu, lai ar rīkojumu noraidītu prasību, pamatojoties uz Reglamenta 81. pantu, un ka prasītājam tika liegta iespēja iesniegt pieteikumu par aizmuguriska sprieduma taisīšanu, pamatojoties uz Reglamenta 121. pantu.
2.
Otrais pamats attiecas uz Eiropas Savienības tiesību normu interpretācijas principa pārkāpumu, ņemot vērā to kontekstu un pienākumu norādīt pamatojumu, jo Civildienesta tiesa sava rīkojuma 64.–70. punktā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 56. pantu ir interpretējusi, neņemot vērā nedz tā 55. pantu, nedz arī uz tā pamata pieņemtos Reģionu komitejas lēmumus, un nav sniegusi atbildi uz prasītāja argumentiem, kas attiecas uz šīm tiesību normām, kā arī uz kļūdām tiesību piemērošanā, jo tā tādējādi ir pārpratusi Civildienesta noteikumu 55. un 56. panta un to VI pielikuma 3. pantu, kā arī Lēmuma Nr. 048/03 par vienotas noteiktas likmes piemaksu par dažu C un D kategoriju ierēdņu, kuriem virsstundas ir jāstrādā regulāri, nostrādātām virsstundām (turpmāk tekstā – “Lēmums Nr. 48/03”), 2. un 4. panta piemērošanas jomu un mērķi.
3.
Trešais pamats ir saistīts ar Civildienesta noteikumu interpretācijas saskaņā ar Eiropas Pamattiesību hartu un Hartas 31. panta interpretācijas saskaņā ar Lēmumu Nr. 48/03 principa pārkāpumu, kā arī ar pienākumu norādīt pamatojumu spriedumos un procesuālo aktu autentiskumu, jo Civildienesta tiesa sava rīkojuma 71.–74. punktā, interpretējot Hartas 31. panta 2. punktu, nav ņēmusi vērā Lēmuma Nr. 48/03 6. pantu, nav juridiski pietiekami atbildējusi uz prasītāja argumentu, kas saistīts ar šīm tiesību normām, un ir pārpratusi prasītāja prasības priekšmetu un iemeslu.
4.
Ceturtais pamats attiecas uz procesuālo aktu autentiskuma neievērošanu un principa prasības izvērtēt atbilstoši pārsūdzētā tiesību akta pieņemšanas brīdī esošai informācijai pārkāpumu, jo Civildienesta tiesa sava rīkojuma 77. punktā ir norādījusi, ka prasītājs savus argumentus ir balstījis uz vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā uz pārsūdzēto lēmumu un tos katrā ziņā ir noraidījusi, pamatojoties uz šīm sekām, kā arī uz pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu, principa interpretēt Civildienesta noteikumus saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpumu un uz šo pēdējo minēto principu, jo Civildienesta tiesa sava rīkojuma 77. punktā, kā arī 78.–80. punktā nav juridiski pietiekami atbildējusi uz prasītāja argumentiem.
5.
Piektais pamats attiecas, pirmkārt, uz procesuālo aktu autentiskuma un Civildienesta tiesas Reglamenta 50. panta 1. punkta e) apakšpunkta pārkāpumu, jo tā sava rīkojuma 82. punktā ir secinājusi, ka prasītāja izvirzītā iebilde par prettiesiskumu nav nekādi pamatota, kā tas ir prasīts šajā tiesību normā, un tādēļ tā ir bijusi acīmredzami nepieņemama, un, otrkārt, – uz nepieņemamību kā pārsūdzētā rīkojuma 54.–57. punkta sekām.
Full & Egal Universal Law Academy