22.2.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 68/30
Prasība, kas celta 2015. gada 28. novembrī – Micula u.c./Komisija
(Lieta T-704/15)
(2016/C 068/40)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Viorel Micula (Oradea, Rumānija), European Drinks SA (Ștei, Rumānija), Rieni Drinks SA (Rieni, Rumānija), Transilvania General Import-Export SRL (Oradea), West Leasing International SRL (Pantasesti, Rumānija) (pārstāvji – J. Derenne, A. Dashwood, D. Vallindas, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
—
atcelt Komisijas 2015. gada 30. marta Lēmumu (ES) 2015/1470 par valsts atbalstu SA.38517 (2014/C) (ex 2014/NN), ko īstenoja Rumānija – Šķīrējtiesas 2013. gada 11. decembra nolēmums lietā Micula pret Rumāniju (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 2112)] (OV L 232, 43. lpp.);
—
pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā:
i)
Viorel Micula ir norādīts kā “uzņēmums” un attiecīgi kā daļa no apgalvotās vienotās ekonomiskās vienības, kas ir atbalsta saņēmēja;
ii)
atbalsta saņēmējs ir norādīts kā vienota ekonomiskā vienība, kurā ietilpst Viorel Micula, Ioan Micula, S. C. European Food SA, S. C. Starmill S. R. L., S. C. Multipack, European Drinks SA, Rieni Drinks SA, Scandic Distilleries SA, Transilvania General Import-Export SRL, un
iii)
2. panta 2. punktā ir noteikts, ka Viorel Micula, Ioan Micula, S. C. European Food SA, S. C. Starmill S. R. L., S. C. Multipack, European Drinks SA, Rieni Drinks SA, Scandic Distilleries SA, Transilvania General Import-Export SRL un West Leasing SRL ir solidāri atbildīgi par valsts atbalsta, ko ir saņēmis jebkurš no tiem, atmaksāšanu;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza astoņus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvota kompetences neesamība un pilnvaru nepareiza izmantošana. Kļūdaini kvalificējot [Starptautiskā investīciju strīdu noregulēšanas centra (SISNC)] šķīrējtiesas nolēmuma (turpmāk tiesā – “nolēmums”) izpildi par valsts atbalsta piešķiršanu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, Komisija ar atpakaļejošu spēku – attiecībā uz laikposmu pirms pievienošanās – īsteno savas pilnvaras, kas tai ir saistībā ar valsts atbalstu, ko piešķīrusi Rumānija pēc pievienošanās Eiropas Savienībai. Komisijas kompetencē acīmredzami neietilpst valsts atbalsta pilnvaru izmantošana šādā veidā. Lēmuma ar šādu mērķi un sekām pieņemšana iekļauj arī pilnvaru nepareizu izmantošanu.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums.
—
Pirmkārt, lēmumā netiekot pierādīts, ka pastāv ekonomiska priekšrocība, norādot nolīguma izpildi/īstenošanu kā nesaderīgu atbalstu. Šajā gadījumā esot izpildīti sprieduma Asteris (1988. gada 27. septembra spriedums Asteris u.c., no 106/87 līdz 120/87) nosacījumi. Jebkura priekšrocība (quod non) esot notikusi pirms Rumānijas pievienošanās Eiropas Savienībai un tādēļ neietilpstot Savienības valsts atbalsta noteikumu piemērošanas jomā. Otrkārt, lēmumā netiekot pierādīts, ka pastāv selektivitāte. Ar Rumānijas-Zviedrijas divpusējo investīciju līgumu (turpmāk tekstā – “BIT” – nolēmuma juridiskais pamats) tiek ieviesta vispārējās atbildības sistēma, kas ir vienādi piemērojama jebkuram investoram. Treškārt, lēmumā netiekot pierādīts, ka par attiecīgo pasākumu ir atbildīga Rumānijas valsts. Rumānijai neesot rīcības brīvības nolēmuma izpildē.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots LESD 351. panta un vispārējo tiesību principu pārkāpums. LESD 351. pantā ir aizsargāti pienākumi, kas Rumānijai radušies, izpildot ar Zviedriju noslēgto BIT, tad, kad tas vēl joprojām bija līgums starp dalībvalsti (Zviedrija) un trešo valsti (Rumānija), pret jebkādām iespējamam Savienības noteikumu par valsts atbalstu pēc-pievienošanās sekām.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums. Savienības iestādes esot aktīvi iedrošinājušas noslēgt BIT, un tādējādi radījušas zināmu tiesisko paļāvību par to, ka netiks nobloķētas pūles šos BIT īstenot ar šķīrējtiesas palīdzību, piemēram, atbilstoši noteikumiem par valsts atbalstu.
5.
Ar piekto pamatu pakārtoti tiek apgalvots, ka apgalvotais atbalsts ir jāuzskata par saderīgu atbalstu. Attiecīgais valsts pasākums, kas ir šķīrējtiesas procesa un nolēmuma pamatā, nekad ar galīgu nolēmumu nav ticis atzīts par nesaderīgu. Katrā ziņā tas būtu bijis saderīgs ar Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.
6.
Ar sesto pamatu pakārtoti tiek apgalvots, ka lēmumā kļūdaini tiekot noteikti apgalvotā atbalsta saņēmēji. Lēmumā neesot arī pierādīts, ka Viorel un Ioan Micula ir daļa no apgalvotās ekonomiskās vienības vai ka šajā gadījumā pastāv ekonomiska vienība.
7.
Ar septīto pamatu tiek apgalvots, kas ir tikušas pieļautas kļūdas, veicot lēmumā uzdoto atgūšanu. Tā kā lēmumā esot nepareizi noteikti apgalvotā atbalsta saņēmēji, tajā esot uzdots atgūt apgalvoto atbalstu no indivīdiem un sabiedrībām, kas nav tā saņēmēji.
8.
Ar astoto pamatu tiek apgalvots būtisku procedūras prasību (tiesības tikt uzklausītam) pārkāpums. Lēmumā par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu neesot minēti prasītāji European Drinks, Rieni Drinks, West Leasing un Transilvania General Import-Export.
Full & Egal Universal Law Academy