15.2.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 59/38
Prasība, kas celta 2015. gada 4. decembrī – Interessengemeinschaft privater Milchverarbeiter Bayerns/Komisija
(Lieta T-722/15)
(2016/C 059/45)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Interessengemeinschaft privater Milchverarbeiter Bayerns e. V. (Mertingen, Vācija) (pārstāvji – C. Bittner un N. Thies, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl:
—
tā 1. pantā ir noteikts, ka Vācija, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, ir piešķīrusi piensaimniecības uzņēmumiem valsts atbalstu piena produktu kvalitātes pārbaužu veikšanai Bavārijā un ka šis atbalsts kopš 2007. gada 1. janvāra nav saderīgs ar iekšējo tirgu;
—
tā 2.–4. pantā ir uzdevusi atgūt šo atbalstu no saņēmējiem un samaksāt procentus;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar šo prasību prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas 2015. gada 18. septembra Lēmumu C(2015) 6295 final par valsts atbalstu SA.35484 (2013/C) (ex SA.35484 (2012/NN)), ko Vācija sniegusi piena kvalitātes pārbaužu veikšanai saskaņā ar Vācijas Likumu par pienu un taukiem.
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts LESD 108. panta 2. punkts, ko skata kopā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 (1) 6. panta 1. punktu un 20. panta 1. punkta pirmo teikumu.
—
Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir balstīts uz faktiskajiem un tiesiskajiem apsvērumiem, kas nebija lēmuma par procedūras uzsākšanu priekšmets.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts, jo no maksājumiem gūtie līdzekļi ir tikuši kvalificēti par valsts atbalstu.
—
Prasītāja apgalvo, ka no maksājumiem gūtie līdzekļi nevar tikt kvalificēti par valsts atbalstu, jo tie nav pastāvīgā valsts kontrolē un nav pieejami valsts iestādēm. Valsts iestādes esot tikai nodevušas Bavārijas piensaimniecību maksājumus piena kontroles laboratorijām, kas ir veikušas piena kvalitātes pārbaudes.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots ka ir ticis pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts, jo piena kvalitātes pārbaužu finansēšana ir tikusi atzīta par Bavārijas piensaimniecībām piešķirtu atbalstu.
—
Šajā saistībā tiek apgalvots, ka piena kvalitātes pārbaužu izdevumi nav maksājumi, kas parasti ir jāsedz Bavārijas piensaimniekiem. Izmeklējumi esot tikuši veikti sabiedrības interesēs. Turklāt apgalvotās piensaimniecību priekšrocības tika līdzsvarotas ar obligātiem maksājumiem.
4.
Ar ceturto pamatu (pakārtoti) tiek apgalvots, ir ticis pārkāpts LESD 107. panta 3. punkts.
—
Prasītāja apgalvo, ka 2000.–2006. gadā atbildētāja bija atzinusi strīdīgo maksājumu par saderīgu ar iekšējo tirgu. Kopš tā laika strīdīgais maksājums neesot mainījies. Šis apstāklis liecinot par to, ka atbildētājas rīcības brīvība šajā saistībā ir tikusi samazināta, jo kopš 2007. gada 1. janvāra strīdīgais maksājums ir bijis jāatzīst par nesaderīgu ar iekšējo tirgu.
5.
Ar piekto pamatu (pakārtoti) tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 108. panta 1. un 3. punkts, jo piena kvalitātes pārbaužu finansēšana tika atzīts par jaunu atbalstu, kurš tādēļ bija jāpaziņo.
6.
Ar sesto pamatu (pakārtoti) tiek apgalvots, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.
—
Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka attiecībā uz 2000.–2006. gadu Komisija bija atzinusi, ka piena kvalitātes pārbaužu finansēšana ir saderīga ar iekšējo tirgu. Turklāt vēl 2012. gada februārī piena kvalitātes pārbaužu finansēšana esot tikusi atzīta par pastāvošu atbalstu. Tādējādi esot radīta tiesiskā paļāvība, ka katrā ziņa netiks uzdots atgūt apgalvotos atbalstus.
(1) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy