22.2.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 68/34
Prasība, kas celta 2015. gada 12. decembrī – Klyuyev/Padome
(Lieta T-731/15)
(2016/C 068/44)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Sergiy Klyuyev (Doņecka, Ukraina) (pārstāvji – R. Gherson, Solicitor, B. Kennelly, Barrister, un T. Garner, Solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāja prasījumi:
—
atcelt Padomes 2015. gada 5. oktobra Lēmumu 2015/1781/KĀDP, ar ko groza Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes 2015. gada 5. oktobra Īstenošanas regulu (ES) 2015/1777, ar kuru īsteno Padome 2014. gada 5. marta Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl tie ir piemērojami prasītājam; un
—
piespriest atbildētajai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav identificējusi atbilstošu juridisko pamatu. LES 29. pants nebija atbilstošs juridiskais pamats apstrīdētajam lēmumam, jo pret prasītāju izvirzītajā apsūdzībā viņš nav identificēts kā persona, kura ir apdraudējusi tiesiskumu vai cilvēktiesības Ukrainā (LES 21. panta 2. punkta un 23. panta izpratnē). Tā kā lēmums nav spēkā, tad Padome nevarēja atsaukties uz LESD 215. panta 2. punktu, lai pieņemtu apstrīdēto regulu. Laikā, kad tika noteikti ierobežojošie pasākumi, pret prasītāju nebija izvirzītas apsūdzības tiesvedībā saistībā ar to, ka viņa darbības bija tādas, kas varēja apdraudēt tiesiskumu, vai ka ar tām ir tikušas pārkāptas jebkāda veida cilvēktiesības Ukrainā. Faktiski ar ierobežojošiem pasākumiem tiek sniegts apstiprinājums Ukrainas iestāžu izdarītajam tiesiskuma pārkāpumam to attieksmē pret prasītāju.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinādama, ka prasītājs atbilda sarakstā iekļaušanas kritērijam. Padomē iesniegtie Ģenerālprokuratūras apgalvojumi bija pārmēru vispārīgi un tie nebija pamatoti ar nekādiem (vēl mazāk “konkrētiem”) pierādījumiem par jebkādu pret prasītāju uzsāktu tiesvedību. Prasītājs ir norādījis uz kļūdām apgalvojumos jau pirms ierobežojošo pasākumu noteikšanas un Padome nav saņēmusi atbildes un nepieciešamos pierādījumus no Ukrainas iestādēm. Padome ir kļūdījusies, ņemdama par pilnu šos apgalvojumus vēl jo vairāk tādēļ, ka tiesvedības process Ukrainā nav tāds, kas atbilst Eiropas standartiem.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi prasītāja tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Atkārtoti izskatot lietu, Padomei ir stingrāki pienākumi veikt izsmeļošu izmeklēšanu par pieprasījuma iesniedzējām iestādēm un sniegt šo informāciju sarakstā ietvertajai personai. Šajā lietā šis pienākums tika pārkāpts.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav sniegusi prasītājam pietiekamu pamatojumu viņa ietveršanai sarakstā. Sniegtais pamatojums nebija pietiekami detalizēts un precīzs.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir izdarījusi smagu prasītāja pamattiesību uz īpašumu un reputāciju pārkāpumu. Ierobežojošie pasākumi ir tikuši noteikti bez piemērotām garantijām, kas ļautu prasītājam efektīvi aizstāvēties Padomē. Ierobežojošie pasākumi nav aprobežoti ne ar kādu konkrēti noteiktu mantu, attiecībā uz kuru tiktu apgalvots, ka tā atbilst valsts līdzekļiem, par kuriem ir notikusi prettiesiska piesavināšanās, un tie nav pat ierobežoti ar apgalvoti prettiesiski piesavināto līdzekļu apmēru.
6.
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka, ciktāl Padomei ir taisnība, ka sarakstā ietveršanas kritēriji var tikt paplašināti attiecībā uz jebkuru izmeklēšanu, kura nav atrauta no tiesvedības, šie kritēriji ir nesamērīgi un prettiesiski.
Full & Egal Universal Law Academy