Lieta C-15/16: Tiesas (virspalāta) 2018. gada 19. jūnija spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht/Ewald Baumeister (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Direktīva 2004/39/EK – 54. panta 1. punkts – Valsts finanšu uzraudzības iestāžu pienākuma glabāt dienesta noslēpumu apjoms – “Konfidenciālas informācijas” jēdziens)
C2852018LV320120180619LV00043242
Tiesas (virspalāta) 2018. gada 19. jūnija spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht/Ewald Baumeister
(Lieta C-15/16) ( 1 )
“(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesību aktu tuvināšana — Direktīva 2004/39/EK — 54. panta 1. punkts — Valsts finanšu uzraudzības iestāžu pienākuma glabāt dienesta noslēpumu apjoms — “Konfidenciālas informācijas” jēdziens)”2018/C 285/04Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesverwaltungsgericht
Pamatlietas puses
Prasītājs: Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht
Atbildētājs: Ewald Baumeister
piedaloties: Frank Schmitt, Phoenix Kapitaldienst GmbH maksātnespējas procesa administrators
Rezolutīvā daļa
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, 54. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka visa ar uzraudzīto uzņēmumu saistītā un tā kompetentai iestādei nodotā informācija, kā arī visa šīs iestādes uzraudzības lietas materiālos atrodamā informācija, ieskaitot tās korespondenci ar citiem dienestiem, nav bez nosacījumiem uzskatāma par konfidenciālu informāciju, uz kuru tādējādi attiecas pienākums glabāt šajā tiesību normā paredzēto dienesta noslēpumu. Šādai kvalifikācijai atbilst iestāžu, ko dalībvalstis ir izvēlējušās šajā direktīvā paredzēto funkciju veikšanai, rīcībā esoša informācija, kura, pirmkārt, nav publiska un, otrkārt, kuras atklāšana varētu apdraudēt tās fiziskās vai juridiskās personas intereses, kas to ir sniegusi, vai trešās personas intereses, kā arī ieguldījumu sabiedrību darbības uzraudzības sistēmas, ko Savienības likumdevējs ir ieviesis ar Direktīvu 2004/39, labu darbību.
2)
Direktīvas 2004/39 54. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar uzraudzīto uzņēmumu saistītās un iestādēm, ko dalībvalstis ir izvēlējušās šajā direktīvā paredzēto funkciju veikšanai, nodotās informācijas konfidencialitāte ir jāvērtē brīdī, kad šīs iestādes ir aicinātas veikt vērtējumu, paužot savu viedokli par pieteikumu izpaust minēto informāciju, neatkarīgi no tās kvalifikācijas brīdī, kad šī informācija tika minētajām iestādēm paziņota.
3)
Direktīvas 2004/39 54. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka iestāžu, ko dalībvalstis ir izvēlējušās šajā direktīvā paredzēto funkciju veikšanai, rīcībā esoša informācija, kas ir varējusi būt komercnoslēpums, bet kas ir piecus vai vairāk gadus veca, principā laika notecējuma dēļ tiek uzskatīta par vēsturisku un par tādu, kas šī iemesla dēļ ir zaudējusi savu slepeno vai konfidenciālo raksturu, ja vien izņēmuma kārtā lietas dalībnieks, kurš atsaucas uz šādu raksturu, nepierāda, ka, neraugoties uz šīs informācijas vecumu, tā joprojām satur būtiskas ziņas par tā vai attiecīgo trešo personu komerciālo stāvokli. Šie apsvērumi neattiecas uz šo iestāžu rīcībā esošu informāciju, kuras konfidencialitāti varētu pamatot ar citiem iemesliem, nevis ar tās nozīmi saistībā ar aplūkoto uzņēmumu komerciālo stāvokli.
( 1 ) OV C 111, 29.3.2016.
Full & Egal Universal Law Academy