1.10.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 352/2
Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 7. augusta spriedums (Juzgado de Primera Instancia no 38 de Barcelona, Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Banco Santander, SA/Mahamadou Demba, Mercedes Godoy Bonet (C-96/16), Rafael Ramón Escobedo Cortés/Banco de Sabadell SA (C-94/17)
(Apvienotās lietas C-96/16 un C-94/17) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 93/13/EEK - Negodīgi noteikumi - Piemērošanas joma - Prasījuma cesija - Ar patērētāju noslēgts aizdevuma līgums - Līguma noteikuma par kavējuma procentu likmi negodīguma novērtējuma kritēriji - Tā sekas))
(2018/C 352/02)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Juzgado de Primera Instancia no 38 de Barcelona, Tribunal Supremo
Pamatlietas puses
Prasītāji: Banco Santander, SA (C-96/16), Rafael Ramón Escobedo Cortés (C-94/17)
Atbildētāji: Mahamadou Demba, Mercedes Godoy Bonet (C-96/16), Banco de Sabadell SA (C-94/17)
Rezolutīvā daļa
1)
Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ir interpretējama tādējādi, pirmkārt, ka tā nav piemērojama tādai profesionāļa īstenotai praksei, kas ietver prasījuma pret patērētāju cesiju vai iegādi, ja šāda cesija nav paredzēta ar patērētāju noslēgtajā aizdevuma līgumā, parādnieku par to iepriekš neinformējot vai bez tā piekrišanas, un nedodot tam iespēju izpirkt savu parādu un to dzēst, cesionāram atmaksājot cenu, ko tas iepriekš samaksājis par šo cesiju, pieskaitot saistītās izmaksas, procentus un izdevumus. Otrkārt, šī direktīva nav arī piemērojama tādām valsts tiesību normām kā Código Civil (Civilkodekss) 1535. pants un 2000. gada 7. janvāra Ley 1/2000 de Enjuiciamiento Civil (Likums 1/2000 par civilprocesu) 17. un 540. pants, kuras reglamentē izpirkšanas iespēju un cesionāra stāšanos cedenta vietā notiekošās procedūrās.
2)
Direktīva 93/13 ir interpretējama tādējādi, ka tai nav pretrunā tāda valsts tiesas judikatūra kā pamatlietā Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) judikatūra, atbilstoši kurai neapspriests ar patērētāju noslēgta aizdevuma līguma noteikums, ar ko ir noteikta kavējuma procentu likme, ir negodīgs, jo patērētājam, kas kavējis maksājumus, tiek uzdots maksāt nesamērīga apmēra kompensāciju, ja šī likme par vairāk nekā diviem procentpunktiem pārsniedz parasto procentu likmi, kura paredzēta šajā līgumā.
3)
Direktīva 93/13 ir interpretējama tādējādi, ka tai nav pretrunā tāda valsts tiesu judikatūra kā pamatlietā Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) judikatūra, atbilstoši kurai neapspriesta ar patērētāju noslēgta aizdevuma līguma noteikuma, ar ko ir noteikta kavējuma procentu likme, negodīgā rakstura sekas ir šo procentu pilnīga atcelšana, tomēr līgumā paredzētajiem parastajiem procentiem turpinot uzkrāties.
(1) OV C 145, 25.4.2016.
OV C 151, 15.5.2017.
Full & Egal Universal Law Academy