15.4.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 139/7
Tiesas (virspalāta) 2019. gada 26. februāra spriedums (Østre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Skatteministeriet/T Danmark (C-116/16), Y Denmark Aps (C-117/16)
(Apvienotās lietas C-116/16 un C-117/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Kopīga nodokļu sistēma, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs - Direktīva 90/435/EEK - Tādas peļņas atbrīvošana no nodokļa, ko vienas dalībvalsts sabiedrības sadala citu dalībvalstu sabiedrībām - Sadalītās peļņas īpašuma beneficiārs - Tiesību ļaunprātīga izmantošana - Sabiedrība, kura reģistrēta dalībvalstī un citā dalībvalstī reģistrētai asociētai sabiedrībai izmaksā dividendes, kuras pilnībā vai gandrīz pilnībā pēc tam tiek pārskaitītas ārpus Eiropas Savienības teritorijas - Meitasuzņēmums, kuram ir pienākums ieturēt peļņas nodokli tās gūšanas vietā)
(2019/C 139/04)
Tiesvedības valoda — dāņu
Iesniedzējtiesa
Østre Landsret
Pamatlietas puses
Prasītāja: Skatteministeriet
Atbildētāja: T Danmark (C-116/16), Y Denmark Aps (C-117/16)
Rezolutīvā daļa
1)
Lietas C-116/16 un C-117/16 apvienot sprieduma taisīšanai.
2)
Vispārējais Savienības tiesību princips, saskaņā ar kuru personas nevar krāpnieciski vai ļaunprātīgi atsaukties uz Savienības tiesību normām, ir jāinterpretē tādējādi, ka Direktīvas 90/435/EEK (1990. gada 23. jūlijs) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, kura grozīta ar Padomes Direktīvu 2003/123/EK (2003. gada 22. decembris), 5. pantā paredzētais atbrīvojums no ienākumu gūšanas vietā ieturamā nodokļa attiecībā uz tādu peļņu, kuru meitasuzņēmums izmaksā savam mātesuzņēmumam, valsts iestādēm un tiesām krāpnieciskas vai ļaunprātīgas rīcības gadījumā nodokļu maksātājam ir jāatsaka, pat ja nepastāv valsts noteikums vai līgumā ietverts noteikums, kurā šāds atteikums būtu paredzēts.
3)
Ļaunprātīgas rīcības pierādīšanai ir nepieciešams, pirmkārt, objektīvu apstākļu kopums, no kuriem izriet, ka, lai gan Savienības tiesiskajā regulējumā paredzētie nosacījumi formāli ir ievēroti, šā regulējuma mērķis nav sasniegts, un, otrkārt, subjektīvs elements, ko veido vēlme iegūt no Savienības tiesiskā regulējuma izrietošu priekšrocību, mākslīgi radot tās iegūšanai vajadzīgos nosacījumus. Virknes norāžu esamība var apliecināt tiesību ļaunprātīgas izmantošanas esamību, ja šīs norādes ir objektīvas un saskanīgas. Šādas norādes tostarp var veidot arī starpnieksabiedrību pastāvēšana, kam nav saimnieciska pamatojuma, kā arī sabiedrību grupas, finanšu shēmas un aizdevumu tīri formālais raksturs.
4)
Lai atteiktos atzīt, ka sabiedrībai ir dividenžu īpašuma beneficiāres statuss, vai pierādītu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, valsts iestādei nav jāidentificē subjekts vai subjekti, kurus tā uzskata par šo dividenžu īpašuma beneficiāriem.
5)
Tādā situācijā, kurā Direktīvā 90/435, kura grozīta ar Direktīvu 2003/123, paredzētais regulējums par atbrīvojumu no nodokļa ieturējuma ienākumu gūšanas vietā attiecībā uz dividendēm, kuras sabiedrība, kas ir rezidente kādā dalībvalstī, ir izmaksājusi sabiedrībai, kas ir rezidente citā dalībvalstī, nav piemērojams tādēļ, ka ir konstatēta krāpšana vai ļaunprātīga izmantošana šīs direktīvas 1. panta 2. punkta izpratnē, nevar atsaukties uz LESD atzīto brīvību piemērošanu, lai apšaubītu pirmās dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas reglamentē šo dividenžu aplikšanu ar nodokli.
(1) OV C 270, 25.7.2016.
Full & Egal Universal Law Academy