26.2.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 72/13
Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 20. decembra spriedums (Sąd Najwyższy (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Polkomtel sp. z o.o./Prezes Urzędu Komunikacji Elektronicznej
(Lieta C-277/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējie reglamentējošie noteikumi attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem - Direktīva 2002/21/EK - 8. un 16. pants - Direktīva 2002/19 EK - 8. un 13. pants - Operators, kas izraudzīts kā tāds, kam ir būtiska ietekme tirgū - Cenu kontrole - Valsts regulatīvo iestāžu noteiktie pienākumi - Pienākums par cenu orientāciju uz izmaksām - Tarifi, kas ir noteikti zemāki par izmaksām, kuras radušās attiecīgajam operatoram, sniedzot balss zvana savienojuma pabeigšanas pakalpojumus mobilo sakaru tīklos - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 16. pants - Darījumdarbības brīvība - Samērīgums))
(2018/C 072/16)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Sąd Najwyższy
Pamatlietas puses
Prasītāja: Polkomtel sp. z o.o.
Atbildētāja: Prezes Urzędu Komunikacji Elektronicznej
Rezolutīvā daļa
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva) 8. panta 4. punkts un 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja valsts regulatīvā iestāde uzliek operatoram, kas ir izraudzīts par tādu, kuram piemīt būtiska ietekme konkrētā tirgū, pienākumu noteikt savas cenas, pamatojoties uz izmaksām, tad nolūkā veicināt efektivitāti un sekmēt ilgstošu konkurenci šai valsts regulatīvajai iestādei ir tiesības noteikt, ka cenas par pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šāds pienākums, ir zemākas nekā šī operatora segtās izmaksas par šo pakalpojumu sniegšanu, ja vien šīs izmaksas ir augstākas par tām, kādas rodas efektīvam operatoram; tas ir jāpārbauda valsts tiesai.
2)
Direktīvas 2002/19 8. panta 4. punkts un 13. panta 3. punkts, lasot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts regulatīvajai iestādei ir tiesības uzdot operatoram, kas ir izraudzīts par tādu, kuram piemīt būtiska ietekme konkrētā tirgū, un kam ir pienākums orientēt cenu uz izmaksām, ik gadu noteikt savas cenas, pamatojoties uz jaunākajiem datiem, un pirms šo cenu piemērošanas iesniegt tās valsts regulatīvajai iestādei kopā ar cenu pamatojumu pārbaudes veikšanai, ar nosacījumu – kas ir jāpārbauda valsts tiesai –, ka šādi pienākumi ir balstīti uz konkrētās problēmas raksturu, tie ir samērīgi un pamatoti, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) 8. pantā izklāstītos mērķus.
3)
Direktīvas 2002/19 13. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja, pamatojoties uz šīs direktīvas 13. panta 1. punktu, operatoram ir uzlikts pienākums par cenu orientāciju uz izmaksām, šim operatoram var uzdot koriģēt savas cenas, pirms vai pēc tas ir uzsācis tās piemērot.
(1) OV C 335, 12.9.2016.