19.3.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 104/5
Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 25. janvāra spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bundesrepublik Deutschland/Aziz Hasan
(Lieta C-360/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (ES) Nr. 604/2013 - Dalībvalsts, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, noteikšana - Atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšanai paredzētā kārtība un termiņi - Trešās valsts valstspiederīgā nelikumīga atgriešanās pārsūtīšanu veikušajā dalībvalstī - 24. pants - Atpakaļuzņemšanas procedūra - 27. pants - Tiesību aizsardzības līdzeklis - Pārbaudes tiesā apjoms - Pēc pārsūtīšanas radušies apstākļi))
(2018/C 104/06)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesverwaltungsgericht
Pamatlietas puses
Prasītāja: Bundesrepublik Deutschland
Atbildētājs: Aziz Hasan
Rezolutīvā daļa
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 27. panta 1. punkts, to lasot šīs regulas preambulas 19. apsvēruma un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesību akts kā tas, uz kuru attiecas pamatlieta un kurā ir paredzēts, ka pārsūtīšanas lēmuma pārbaudei tiesā ir jābūt balstītai uz faktisko situāciju brīdī, kad tiek noturēta tiesas, kas izskata lietu, pēdējā tiesas sēde, vai, ja tiesas sēde netiek noturēta, – brīdī, kad šī tiesa pieņem nolēmumu par pārsūdzību.
2)
Regulas Nr. 604/2013 24. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā tā, uz kuru attiecas pamatlieta un kurā trešās valsts valstspiederīgais pēc tam, kad bija iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu pirmajā dalībvalstī, tika pārsūtīts uz šo dalībvalsti pēc otrajā dalībvalstī iesniegta jauna pieteikuma noraidīšanas un vēlāk atgriezās šīs otrās dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās atļaujas, šim trešās valsts valstspiederīgajam var tikt piemērota atpakaļuzņemšanas procedūra un ka šī persona nevar tikt atkārtoti pārsūtīta uz pirmo no šīm dalībvalstīm, neveicot šādu procedūru.
3)
Regulas Nr. 604/2013 24. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā tā, uz kuru attiecas pamatlieta un kurā trešās valsts valstspiederīgais ir bez uzturēšanās atļaujas atgriezies tās dalībvalsts teritorijā, kas iepriekš ir viņu pārsūtījusi uz citu dalībvalsti, atpakaļuzņemšanas pieprasījums ir jānosūta šajā tiesību normā paredzētajos termiņos un ka to tecējums nevar sākties, pirms pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts ir uzzinājusi par attiecīgās personas atgriešanos tās teritorijā.
4)
Regulas Nr. 604/2013 24. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja atpakaļuzņemšanas pieprasījums netiek iesniegts šīs regulas 24. panta 2. punktā paredzētajos termiņos, dalībvalsts, kuras teritorijā attiecīgā persona atrodas bez uzturēšanās atļaujas, ir atbildīga par jaunā starptautiskās aizsardzības pieteikuma, ko šai personai ir jāļauj iesniegt, izskatīšanu.
5)
Regulas Nr. 604/2013 24. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apstāklis, ka vēl noris par lēmumu, ar kuru ir ticis noraidīts pirmais dalībvalstī iesniegtais starptautiskās aizsardzības pieteikums, uzsāktā pārsūdzības procedūra, nav jāuzskata par līdzvērtīgu jauna starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanai šajā dalībvalstī šīs tiesību normas izpratnē.
6)
Regulas Nr. 604/2013 24. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja atpakaļuzņemšanas pieprasījums nav ticis iesniegts šīs regulas 24. panta 2. punktā paredzētajos termiņos un attiecīgā persona nav izmantojusi iespēju – kurai ir jābūt tai pieejamai – iesniegt jaunu starptautiskās aizsardzības pieteikumu:
—
dalībvalsts, kuras teritorijā šī persona atrodas bez uzturēšanās atļaujas, atpakaļuzņemšanas pieprasījumu vēl var iesniegt un ka
—
ar šo tiesību normu nav atļauta minētās personas pārsūtīšana uz citu dalībvalsti, neiesniedzot šādu pieprasījumu.
(1) OV C 343, 19.9.2016.
Full & Egal Universal Law Academy