11.12.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 424/11
Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – A/Staatssecretaris van Financiën
(Lieta C-522/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Muitas savienība un kopējais muitas tarifs - Regula (EEK) Nr. 2913/92 - 201. panta 3. punkta otrā daļa, kā arī 221. panta 3. un 4. punkts - Regula (EEK) Nr. 2777/75 - Regula (EK) Nr. 1484/95 - Papildu ievedmuitas nodokļi - Mākslīga struktūra, kas ir domāta, lai izvairītos no maksājamajiem papildu nodokļiem - Muitas deklarācijas pamatā esošās informācijas nepatiesums - Personas, kuras var tikt atzītas par atbildīgām par muitas parādu - Noilguma termiņš)
(2017/C 424/15)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Hoge Raad der Nederlanden
Pamatlietas puses
Prasītājs: A
Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën
Rezolutīvā daļa:
1)
tādos apstākļos kā pamatlietā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 2700/2000, 201. panta 3. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka dokumenti, kurus ir prasīts iesniegt atbilstoši Komisijas 1995. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 1484/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 1999. gada 29. marta Regulu (EK) Nr. 684/1999, 3. panta 2. punktam, ir muitas deklarācijas noformēšanai nepieciešamā informācija šīs tiesību normas izpratnē;
2)
Regulas Nr. 2913/92, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2700/2000, 201. panta 3. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas parāda “parādnieka” jēdziena šīs tiesību normas izpratnē piemērošanas jomā ietilpst fiziska persona, kas ir bijusi cieši iesaistīta tādu komercdarījumu kā pamatlietā mākslīgās struktūras radīšanā un uzbūvē, kuras sekas bija tādas, ka tika samazināta ar likumu noteiktā maksājamā ievedmuitas nodokļu summa, lai gan šī persona pati nav paziņojusi nepatieso informāciju, kas tika izmantota par pamatu muitas deklarācijas noformēšanai, ja no lietas apstākļiem izriet, ka šī persona zināja vai tai bija jāzina fakts, ka ar attiecīgo struktūru saistītās darbības tika veiktas nevis kā parasti komercdarījumi, bet gan vienīgi ar mērķi ļaunprātīgi saņemt Savienības tiesībās paredzētās priekšrocības. Nav nozīmes apstāklim, ka minētā persona pati kļuva par tiešu līdzdalībnieci attiecīgās komercsabiedrību un komercdarījumu mākslīgās struktūras radīšanā un uzbūvē tikai pēc tam, kad muitas nodokļu tiesību eksperti tai bija snieguši garantijas par šīs struktūras likumību;
3)
tādos apstākļos kā pamatlietā Regulas Nr. 2913/92, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2700/2000, 221. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka fakts, ka saskaņā ar šīs regulas 201. panta 1. punktu ievedmuitas nodokļa parāds ir radies, laižot brīvā apgrozībā ar ievedmuitas nodokli apliekamas preces, pats par sevi vien nav tāds, ar ko tiek izslēgta jebkāda iespēja paziņot parādniekam par šādām precēm maksājamo ievedmuitas nodokļu summu pēc termiņa, kas ir paredzēts šīs regulas ar grozījumiem 221. panta 3. punktā, beigām.
(1) OV C 86, 20.3.2017.