1.10.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 352/4
Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 7. augusta spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Saras Energía SA/Administración del Estado
(Lieta C-561/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2012/27/ES - 7. panta 1., 4. un 9. punkts - 20. panta 4. un 6. punkts - Energoefektivitātes veicināšana - Energoefektivitātes pienākuma shēma - Citi politikas pasākumi - Valsts energoefektivitātes fonds - Šāda fonda izveide kā galvenais energoefektivitātes pienākumu izpildes pasākums - Pienākums veikt iemaksas - Atbildīgo pušu izraudzīšanās - Enerģijas sadales uzņēmumi un/vai enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi))
(2018/C 352/04)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Supremo
Pamatlietas puses
Prasītāja: Saras Energía SA
Atbildētāja: Administración del Estado
Piedaloties: Endesa SA, Endesa Energía SA, Endesa Energía XXI SLU, Viesgo Infraestructuras Energéticas SL, Hidroeléctrica del Cantábrico SAU, Nexus Energía SA, Nexus Renovables SLU, Engie España SL, Villar Mir Energía SL, Energya VM Gestión de Energía SLU, Estaciones de Servicio de Guipúzcoa SA, Acciona Green Energy Developments SLU, Fortia Energía SL
Rezolutīvā daļa
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, 7. un 20. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā kā galvenais energoefektivitātes pienākumu izpildes veids ir noteikta ikgadējo iemaksu valsts energoefektivitātes fondā shēma, ar nosacījumu, pirmkārt, ka šāds tiesiskais regulējums nodrošina enerģijas ietaupījumus līdzvērtīgi energoefektivitātes pienākuma shēmām, kādas var tikt ieviestas saskaņā ar šīs direktīvas 7. panta 1. punktu, un, otrkārt, ka ir izpildītas minētās direktīvas 7. panta 10. un 11. punkta prasības, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.
2)
Direktīvas 2012/27 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, saskaņā ar kuru energoefektivitātes pienākumi tiek uzlikti tikai noteiktiem uzņēmumiem elektroenerģijas nozarē, ar nosacījumu, ka šo uzņēmumu izraudzīšana par atbildīgajām pusēm faktiski ir balstīta uz valsts tiesiskajā regulējumā skaidri izklāstītiem objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.
(1) OV C 22, 23.1.2017.
Full & Egal Universal Law Academy