10.9.2018
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 319/4
Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 11. jūlija spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedība, kuru uzsācis CX
(Lieta C-629/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Starptautiskie autopārvadājumi - Nolīgums par asociācijas izveidi starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju - 9. pants - Papildprotokols - 41. un 42. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Atturēšanās no jebkādas darbības klauzula - EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/95 - 5. un 7. pants - Preču brīva aprite - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tiek ierobežotas kravu pārvadājumu uzņēmumu ar juridisko adresi Turcijā tiesības braukt ar saviem transportlīdzekļiem pa attiecīgās dalībvalsts teritoriju - Pienākums saņemt vai nu atļauju atbilstoši kvotai, kas ir noteikta starp minēto dalībvalsti un Turciju noslēgtā divpusējā nolīgumā, vai arī atļauju konkrētam pārvadājumam, kas atbilst būtiskām sabiedrības interesēm))
(2018/C 319/04)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgerichtshof
Pamatlietas puse
CX
piedaloties: Bezirkshauptmannschaft Schärding
Rezolutīvā daļa
Nolīguma par asociācijas izveidi starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju, ko 1963. gada 12. septembrī Ankarā parakstīja Turcijas Republika, no vienas puses, un EEK dalībvalstis un Kopiena, no otras puses, un kas pēdējās minētās vārdā ir noslēgts, apstiprināts un ratificēts ar Padomes 1963. gada 23. decembra Lēmumu 64/732/EEK, 1970. gada 23. novembrī Briselē parakstītā Papildprotokola, kas ir pievienots EEK un Turcijas nolīgumam un Kopienas vārdā noslēgts, apstiprināts un ratificēts ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2760/72, un 1995. gada 22. decembra EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/95 par muitas savienības nobeiguma posma īstenošanu tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā tas, kurš tiek aplūkots pamatlietā un saskaņā ar kuru kravu autopārvadājumu uzņēmumi ar juridisko adresi Turcijā šādus pārvadājumus uz šo dalībvalsti vai šķērsojot tās teritoriju tranzītā drīkst veikt tikai tad, ja tiem ir sertifikāti, kuri ir izsniegti atbilstoši kvotai, kas šim pārvadājumu veidam ir noteikta starp minēto dalībvalsti un Turcijas Republiku noslēgtajā divpusējā nolīgumā, vai arī tiem ir izsniegta atļauja konkrētam kravas pārvadājumam, pamatojoties uz būtiskām sabiedrības interesēm, ar nosacījumu, ka šajā tiesiskajā regulējumā nav ietverts jauns pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums minētā papildprotokola 41. panta 1. punkta izpratnē, ko pārbaudīt ir iesniedzējtiesas ziņā.
(1) OV C 104, 3.4.2017.
Full & Egal Universal Law Academy