ĢENERĀLADVOKĀTES ELEANORAS ŠARPSTONES
[ELEANOR SHARPSTON] SECINĀJUMI,
sniegti 2017. gada 7. septembrī ( 1 )
Lieta C‑158/16
Margarita Isabel Vega González
pret
Consejería de Hacienda y Sector Público del gobierno del Principado de Asturias
(Juzgado de lo Contencioso-Administrativo No 1 de Oviedo (Ovjedo Administratīvā tiesa Nr. 1, Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Direktīva 1999/70/EK – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – 4. klauzula – Jēdziena “darba nosacījumi” nozīme – Īpašais atvaļinājums, lai ieņemtu politisku amatu – Diskriminācijas aizlieguma princips
1.
Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz 1999. gada 18. martā noslēgtā pamatnolīguma par noteiktu darba laiku (turpmāk tekstā – “Pamatnolīgums”), kas ietverts Direktīvas 1999/70/EK pielikumā, interpretāciju ( 2 ). Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Margarita Isabel Vega González un Consejería de Hacienda y Sector Público del gobierno del Principado de Asturias (Astūrijas firstistes valdības Finanšu un publiskā sektora reģionālā ministrija, Spānija). Pamatā strīds ir par to, vai M. I. Vega González būtu jāpiešķir “īpašais atvaļinājums” no dienesta kā pagaidu ierēdnei ar darba attiecībām uz noteiktu laiku, lai viņa varētu ieņemt amatu kā ievēlēta parlamenta deputāte. Ja viņa būtu pastāvīgā ierēdne (t.i., pastāvīgs darbinieks Pamatnolīguma izpratnē), viņai šādos apstākļos būtu bijušas tiesības uz īpašo atvaļinājumu.
2.
Iesniedzējtiesa lūdz sniegt norādījumus par diskriminācijas aizlieguma principa piemērošanu un Pamatnolīguma 4. klauzulā lietotā jēdziena “darba nosacījumi” nozīmi. Kā to lūgusi Tiesa, es šajos secinājumos aprobežošos ar šajā tiesību normā lietotā jēdziena “darba nosacījumi” interpretācijas izvērtēšanu.
Tiesiskais regulējums
Savienības tiesības
Direktīva 1999/70
3.
Saskaņā ar Direktīvas 1999/70 1. pantu tās mērķis ir “ieviest [..] Pamatnolīgumu par darba līgumiem uz noteiktu laiku, ko [..] savā starpā noslēdza vispārējās starpprofesionālās organizācijas (UNICE, CEEP un EAK)”.
4.
2. panta pirmajā punktā ir noteikts:
“Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi šīs direktīvas izpildei [, un to pienākums ir] veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai tās vienmēr varētu garantēt iznākumus, ko paredz šī direktīva. [..]”
5.
Pamatnolīguma 1. klauzulā ir noteikts, ka tā mērķis ir “uzlabot noteikta darba laika darba kvalitāti, nodrošinot diskriminācijas aizlieguma principa ievērošanu” un “radīt kārtību, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, kas rodas, piemērojot uz noteiktu laiku slēgtu darba līgumu vai attiecību tiesisko pārmantojamību”.
6.
2. klauzulā (“Darbības joma”) ir noteikts, ka šo nolīgumu piemēro “noteikta laika darba ņēmējiem, kuriem ir darba līgums vai darba attiecības saskaņā ar likumiem, kolektīvajiem līgumiem vai praksi katrā dalībvalstī”.
7.
3. klauzulas 1. punktā “noteikta laika darba ņēmējs” ir definēts kā “persona, kurai ir darba līgums vai darba attiecības, ko savā starpā tieši noslēdzis darba devējs un darba ņēmējs, kur darba līguma vai darba attiecību izbeigšanu nosaka tādi objektīvi apstākļi kā noteikta termiņa iestāšanās, konkrēta uzdevuma izpilde vai konkrēta gadījuma iestāšanās”. Jēdziens “salīdzināmais pastāvīgais darba ņēmējs” 3. klauzulas 2. punktā ir definēts kā “darba ņēmējs, kam tajā pašā uzņēmumā ir darba attiecības vai darba līgums uz nenoteiktu laiku un kas nodarbināts tajā pašā vai līdzīgā profesijā, pienācīgi ņemot vērā kvalifikācijas/iemaņas”.
8.
4. klauzulā ir iekļauts diskriminācijas aizlieguma princips. Tajā ir noteikts:
“1. Darba nosacījumi, ko piemēro noteikta laika darba ņēmējiem, neskatoties uz to, ka ar viņiem slēgts līgums vai darba attiecības uz noteiktu termiņu, nav mazāk izdevīgi par tiem, ko piemēro salīdzināmiem pastāvīgajiem darba ņēmējiem, ja vien atšķirīgiem nosacījumiem nav objektīva pamata.
[..]”
Valsts tiesības
9.
Ley del Principado de Asturias 3/1985, de 26 de diciembre, de Ordenación de la Función Pública de la Administración del Principado de Asturias (Astūrijas firstistes 1985. gada 26. decembra Likums Nr. 3/1985 par Astūrijas firstistes civildienestu; turpmāk tekstā – “Likums Nr. 3/1985”) 64. panta 1. punkta g) apakšpunktā ir paredzētas beznosacījuma tiesības pastāvīgajiem ierēdņiem izmantot “īpašo atvaļinājumu”, ja tie tiek ievēlēti par Junta General del Principado de Asturias (Astūrijas firstistes reģionālais parlaments) deputātiem. Īpašo atvaļinājumu piešķir, nosakot attiecīgajam ierēdnim īpašu “administratīvo statusu”. Šis statuss ir pieejams pastāvīgajiem ierēdņiem ( 3 ).
10.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu un Tiesai iesniegtie materiāli liecina, ka Ley del Estatuto básico del empleado público (Spānijas Likums par valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku civildienesta pamatnoteikumiem), kas šeit netiks tieši apskatīts, ir ietvertas normas, kuras pēc būtības ir līdzīgas tām, kas ietvertas piemērojamos reģionālajos tiesību aktos. Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu šajā ziņā nekādu konstatējumu nav.
Fakti, tiesvedība un prejudiciālie jautājumi
11.
M. I. Vega González apgalvo, ka ir strādājusi dažādos amatos Astūrijas valsts pārvaldes iestādēs kopš 1989. gada 26. maija. Lai gan valsts tiesa šajā ziņā skaidrus konstatējumus nav izdarījusi, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu skaidri izriet, ka viņa 2011. gada 15. aprīlī tika iecelta “interina” (t.i., pagaidu ierēdnes) amatā, lai aizvietotu pastāvīgo ierēdni, kas atrodas norīkojumā. M. I. Vega González piederēja pie valsts pārvaldes augstākās kategorijas personāla.
12.
2015. gada 24. maijāM. I. Vega González tika ievēlēta Astūrijas firstistes reģionālajā parlamentā. 2015. gada 13. jūnijā viņa lūdza piešķirt īpašo atvaļinājumu vai – kā alternatīvu – atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ, lai pildītu savus pienākumus. Šķiet, ka viņas prasība sekojošajā tiesas procesā būtībā ir par tiesībām atgriezties savā amatā pēc tam, kad būs beidzies ievēlētā amata termiņš, ja šajā brīdī a) viņas iepriekšējais amats nebūs likvidēts un b) tajā nebūs iecelts pastāvīgais ierēdnis.
13.
Viņas lūgums tika noraidīts ar Dirección general de función pública (Civildienesta ģenerāldirektorāts) 2015. gada 23. jūnija lēmumu. Viņa iesniedza lūgumu par šā sākotnējā lēmuma pārskatīšanu Consejería de Hacienda y Sector Público del gobierno del Principado de Asturias (Astūrijas firstistes valdības Finanšu un publiskā sektora reģionālā ministrija), kas noraidīja viņas iesniegumu ar 2015. gada 22. oktobra lēmumu. Tagad viņa ir iesniegusi prasību iesniedzējtiesā, prasot šā lēmuma pārskatīšanu.
14.
Iesniedzējtiesa paskaidro, ka pastāvīgajam ierēdnim atbilstīgi Spānijas tiesībām un piemērojamajām Astūrijas reģionālajām tiesībām, saskaņā ar kurām darba devējam netiek piešķirta nekāda rīcības brīvība šajā ziņā, ir tiesības uz īpašo atvaļinājumu, ja tas tiek ievēlēts par reģionālā parlamenta deputātu. Taču M. I. Vega González bija pieņemta darbā kā pagaidu ierēdne, un piemērojamajos tiesību aktos šīs kategorijas personām šādas tiesības nav paredzētas. Šā iemesla dēļ lūgums piešķirt īpašo atvaļinājumu tika noraidīts.
15.
Šādos apstākļos valsts tiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1)
Vai jēdziens “darba nosacījumi”, kas minēts [Pamatnolīguma] 4. klauzulā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver arī tiesisko situāciju, kad noteikta laika darba ņēmējs, kas tiek ievēlēts politiskā amatā kā parlamenta deputāts, var tāpat kā pastāvīgais darba ņēmējs lūgt un saņemt atļauju uz laiku pārtraukt darba attiecības ar darba devēju, lai, izbeidzoties parlamenta deputāta mandātam, atgrieztos savā amatā?
2)
Vai diskriminācijas aizlieguma princips, kas minēts [Pamatnolīguma] 4. klauzulā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz piemērot tādu reģionālo tiesību normu kā [Likuma Nr. 3/1985] 59. panta 2. punkts, kas skaidri un viennozīmīgi liedz “interino” [pagaidu ierēdnim], kurš ievēlēts par parlamenta deputātu, piešķirt īpašo atvaļinājumu, lai gan šādas tiesības ir atzītas [pastāvīgajiem ierēdņiem]?”
16.
M. I. Vega González, Spānijas valdība un Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. Lai gan Spānijas valdība lūdza noturēt tiesas sēdi, Tiesa uzskatīja, ka tai ir pietiekama informācija, lai sniegtu nolēmumu, pamatojoties uz tiesvedības rakstveida daļā iesniegtajiem materiāliem, un tāpēc atbilstīgi Reglamenta 76. panta 2. punktam nolēma nenoturēt tiesas sēdi.
Vērtējums
17.
Ievadam vēlos atgādināt, ka pamattiesvedība attiecas uz lūgumu piešķirt īpašo atvaļinājumu, ko iesniedzis “pagaidu” ierēdnis, kurš iepriekšējo četru gadu laikā ieņēmis amatu, lai aizvietotu pastāvīgo ierēdni, kas bija norīkojumā un kam attiecīgi bija tiesības uz atvaļinājumu. Lūguma iemesls bija M. I. Vega González ievēlēšana Astūrijas firstistes reģionālajā parlamentā. Savos rakstveida apsvērumos M. I. Vega González apgalvo, ka lai gan teorētiski viņa varētu pildīt savus pienākumus kā demokrātiski ievēlēta pārstāve, strādājot nepilnu darba laiku, praksē viņai viss savs laiks jāvelta jaunajiem pienākumiem, ja viņa vēlas tos pildīt efektīvi un pilnvērtīgi piedalīties Astūrijas firstistes reģionālā parlamenta un tā dažādo apakškomisiju darbā. Spānijas valdības iesniegtie rakstveida apsvērumi nav pretrunā šim argumentam, un es to uzskatu par pilnīgi pārliecinošu. Tāpēc es piekrītu iesniedzējtiesas norādei, ka, tā kā pagaidu ierēdnim nav tiesību saņemt īpašo atvaļinājumu, vienīgā M. I. Vega González (vai citai personai viņas situācijā) pieejamā iespēja, ja viņa vēlas pildīt savus pienākumus, strādājot pilnu laiku, bija aiziet no darba bez tiesībām atgriezties tajā pēc viņas ievēlētā mandāta pilnvaru beigām.
18.
Nav grūti saprast, kādā mērā tas varētu atturēt šādus pagaidu ierēdņus no kandidēšanas vēlēšanās. Tas savukārt varētu kaitēt attiecīgās likumdošanas struktūras daudzveidībai un reprezentativitātei.
19.
Pirmajā jautājumā iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai jēdziens “darba nosacījumi” Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas arī uz tiesībām izmantot atvaļinājumu, kādas ir aplūkotas pamatlietā, kad pastāvīgajam ierēdnim ir tiesības izmantot īpašo atvaļinājumu, lai ieņemtu amatu kā ievēlētam deputātam, šajā gadījumā Astūrijas firstistes reģionālajā parlamentā, bet darbiniekam līdzīgā amatā ar darba attiecībām uz noteiktu laiku šādu tiesību nav. Es centīšos paskaidrot, kāpēc – pretēji Spānijas valdības paustajai nostājai – tas tiešām tā ir, pamatojoties gan uz burtisku, gan teleoloģisku šās normas interpretāciju.
20.
Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai – un Spānijas valdība necenšas apstrīdēt šo viedokli – pagaidu ierēdņi ar darba attiecībām uz noteiktu laiku, kāda ir M. I. Vega González, ietilpst Direktīvas 1999/70 un Pamatnolīguma piemērošanas jomā ratione personae ( 4 ).
21.
Valsts tiesa paskaidro, ka “īpašais atvaļinājums” (ko lūgusi M. I. Vega González) nozīmē, ka “darba attiecības tiek pārtrauktas, saglabājot statusu un darba vietu, lai, beidzoties apstākļiem, kas bija īpašā atvaļinājuma iemesls (kas šajā gadījumā būtu parlamenta deputāta mandāta termiņa beigas), ierēdnis varētu atgriezties darbā valsts iestādē”. Tā arī piebilst, ka Likuma Nr. 3/1985 64. panta 2. punktā ir noteikts, ka “ierēdņiem, kuri atrodas īpašajā atvaļinājumā, ir tiesības saglabāt savu statusu un darba vietu, kuru tie ieņēma, un laiks, ko tie ir atradušies šādā atvaļinājumā, tiek ņemts vērā, aprēķinot trīs gadu dienesta piemaksas un lemjot par paaugstinājumu amatā.” No šā apraksta ir skaidrs, ka pastāvīgais ierēdnis, atrodoties īpašajā atvaļinājumā, saglabā zināmus ieguvumus, ko piešķir esošās darba attiecības. Šīs priekšrocības attiecas gan uz pašu nodarbinātību (garantēts darbs), gan arī karjeras virzību un algas līmeni.
22.
Sākšu ar vārdu “darba nosacījumi” burtisko nozīmi. Manā ieskatā, šī frāze jāsaprot tādējādi, ka tā nozīmē tiesības, priekšrocības un pienākumus, kas nosaka attiecīgo darba attiecību saturu, citiem vārdiem sakot, nosacījumus, saskaņā ar kuriem persona tiek nodarbināta ( 5 ). Tas skaidri ietver tādus jautājumus kā samaksa, darba laiks, tiesības uz apmaksātu vai neapmaksātu atvaļinājumu u.c.
23.
Tiesa jau ir skaidrojusi jēdziena “darba nosacījumi” nozīmi, jo tas Pamatnolīgumā ir lietots vairākos gadījumos. Lielākajā daļā gadījumu (lai arī ne visos) tas ir bijis saistīts ar darba attiecību ekonomiskajiem aspektiem. Tādējādi Tiesa ir konstatējusi, ka jēdziens “darba nosacījumi” tostarp ietver: atlīdzību, kas darba devējam jāmaksā darbiniekam, izbeidzoties viņa darba līgumam uz noteiktu laiku ( 6 ), paziņošanas laiku par darba līguma uz noteiktu laiku izbeigšanu ( 7 ), atlīdzību, kas darba devējam jāmaksā darbiniekam par noteikta termiņa klauzulas pretlikumīgu iekļaušanu viņa darba līgumā ( 8 ), piemaksas par nostrādāto laiku vai pabalstus par nostrādāto laiku ( 9 ), nosacījumus, kas attiecas uz samaksu un pensijām, kuras atkarīgas no darba attiecībām, izņemot nosacījumus, kas attiecas uz pensijām saskaņā ar likumā noteikto sociālā nodrošinājuma shēmu ( 10 ), darba laika samazināšanu uz pusi un atbilstošu algas samazinājumu ( 11 ), kā arī tiesības piedalīties apmācību novērtēšanas plānā un izrietošo finansiālo motivāciju ( 12 ).
24.
Katru no šiem “nosacījumiem”, manā ieskatā, raksturo piederība īpašam tiesību, priekšrocību un pienākumu kopumam, kas nosaka konkrēto darba attiecību saturu katrā no šīm lietām. Turklāt ir skaidrs, ka priekšrocības, kas vēl joprojām pienākas pastāvīgajam ierēdnim, atrodoties īpašajā atvaļinājumā, ietekmē darba attiecību aspektus, kurus Tiesa jau atzinusi par tādiem, kas veido daļu no “darba nosacījumiem” ( 13 ).
25.
Vēlos papildināt, ka lietas īpašajos apstākļos valsts iestādes atteikums piešķirt īpašo atvaļinājumu nostādīja M. I. Vega González situācijā, kurā viņai būtu jāizbeidz darba attiecības, lai uzņemtos un pildītu savas demokrātiskās pilnvaras Astūrijas firstistes reģionālajā parlamentā, strādājot pilnu darba laiku. Tiesa jau ir atzinusi, ka nosacījumi, kas attiecas uz līguma uz noteiktu laiku izbeigšanu, ir daļa no “darba nosacījumiem”, kuri iekļauti Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punktā ( 14 ). Varētu teikt, ka tas netieši pastiprina argumentu, ka šādos apstākļos šajā jēdzienā ietilpst arī priekšrocības izmantot šādu atvaļinājumu.
26.
Tiesa vairākkārt ir norādījusi, ka izšķirošais kritērijs, pēc kura nosakāms, vai kāds pasākums attiecas uz “darba nosacījumiem” [..], ir tieši nodarbinātības kritērijs, proti, darba ņēmēja un viņa darba devēja starpā nodibinātās darba attiecības ( 15 ). Citiem vārdiem, ir aptverti nosacījumi, kas ir daļa no darba attiecībām.
27.
Tiesības, kas var ietvert noteiktu darba attiecībām piemītošu parastu elementu apturēšanu, piemēram, tiesības uz atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ vai bērna kopšanas atvaļinājumu, manuprāt, arī jāuzskata par aptvertām saskaņā ar šādu pašu Pamatnolīguma interpretāciju. Arī tās veido daļu no tiesībām, priekšrocībām un pienākumiem, kas nosaka darba attiecību saturu starp darbinieku un viņa darba devēju. Īpašā atvaļinājuma laikā noteiktas tiesības un pienākumi tiek apturēti (konkrēti, tiesības saņemt algu un pienākums pildīt darba uzdevumus). Taču citas tiesības, kas pienākas darbiniekam, turpinās.
28.
Spānijas valdība tam nepiekrīt. Tā apgalvo, ka izskatāmā situācija nav saistīta ar “darba nosacījumiem”, jo tiesību izmantot darba attiecību apturēšanu piešķiršana nav daļa no darbinieka un viņa darba devēja attiecībām. Tā uzsver, ka pieprasītā apturēšana izriet no M. I. Vega González tīša un vienpersoniska lēmuma piedalīties reģionālajās vēlēšanās un pieņemt amatu kā ievēlētai Astūrijas firstistes reģionālā parlamenta deputātei, strādājot pilnu darba laiku.
29.
Man grūti pievienoties šim pamatojumam.
30.
M. I. Vega González vēlas izmantot tiesības turpināt darba attiecības ar tādiem pašiem vai pēc iespējas līdzīgiem noteikumiem kā tie, uz kuriem ir tiesības ierēdnim. Šie noteikumi neapšaubāmi ir to tiesību, priekšrocību un pienākumu sastāvdaļa, kas nosaka darba attiecību saturu starp attiecīgo darbinieku un darba devēju, t.i., “darba nosacījumi”. Būtiskais aspekts ir tas, ka pastāvīgais ierēdnis apstākļos, kas līdzīgi M. I. Vega González situācijai, turpina uzkrāt noteiktus ieguvumus, kuri izriet no darba attiecībām, un viņam ir tiesības atgriezties darbā pēc attiecīgās likumdevēju asamblejas deputāta mandāta termiņa beigām, turpretī noteikta laika darba ņēmējam (šajā gadījumā – pagaidu ierēdnim), kas pilda tieši to pašu darbu, šādu tiesību nav.
31.
Tas, ka M. I. Vega González ir jālūdz īpašais atvaļinājums viņas “tīša un vienpersoniska lēmuma” kandidēt vēlēšanās dēļ, ir nebūtiski. Izvirzītā argumentācija ir tuva apgalvojumam, ka, tā kā sieviešu dzimuma darbinieces darba devējs (vismaz parasti) nav iesaistīts viņas lēmuma ieņemt bērnu pieņemšanā, viņai nevajadzētu būt tiesībām izmantot maternitātes atvaļinājumu. Ir acīmredzams, ka šāds arguments (un no tā izrietošais secinājums) ir pašos pamatos nepareizs.
32.
Tiesības uz īpašo atvaļinājumu, uz ko attiecas pamatlieta, neapšaubāmi ir daļa no tiesībām, priekšrocībām un pienākumiem, kuri nosaka saturu darba attiecībām starp ierēdni un viņa darba devēju. Tāpēc tās ir daļa no “darba nosacījumiem” Pamatnolīguma un direktīvas izpratnē.
33.
Šādu tiesību, kas bez nosacījumiem ir pieejamas pastāvīgajiem ierēdņiem, atteikšana atbilstošajiem pagaidu darbiniekiem, pamatojoties uz to, ka šīs tiesības nav daļa no noteikta laika darba ņēmēju “darba nosacījumiem”, ir vairāk nekā tikai teksta burtiskas nozīmes pārkāpums. Tas ir arī tieši pretrunā Pamatnolīguma un direktīvas mērķim.
34.
Atbilstīgi Tiesas pastāvīgajai judikatūrai, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesību akta, kurā šī norma ir ietverta, mērķi ( 16 ).
35.
Atbilstīgi Pamatnolīguma 1. klauzulas a) apakšpunktam šā nolīguma mērķis ir “uzlabot noteikta darba laika darba kvalitāti, nodrošinot diskriminācijas aizlieguma principa ievērošanu”. Šis mērķis ir jāsaprot tā mērķa kontekstā, kas noteikts LESD 151. pantā un attiecas uz nodarbinātības un labāku darba apstākļu veicināšanu.
36.
Tiesa vairākos gadījumos ir atzinusi, ka Pamatnolīguma 4. klauzulas mērķis ir piemērot diskriminācijas aizlieguma principu attiecībā uz noteikta laika darba ņēmējiem, lai novērstu, ka darba devējs izmanto šādas darba attiecības, lai liegtu šiem darbiniekiem tiesības, kas atzītas pastāvīgajiem darba ņēmējiem, un ka 4. klauzulā ir izteikts “ES sociālo tiesību princips, ko nedrīkst interpretēt ierobežojoši” ( 17 ).
37.
Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punktā lietotā jēdziena “darba nosacījumi” interpretācija, izslēdzot no šā jēdziena tvēruma tiesības uz atvaļinājumu (piemēram, tiesības uz īpašo atvaļinājumu, uz ko attiecas pamatlieta), būtu pretrunā Direktīvas 1999/70 un Pamatnolīguma mērķim, jo tādējādi tiktu atļauts noteikta laika darba ņēmējiem liegt “tiesības, kas atzītas pastāvīgajiem darba ņēmējiem” ( 18 ). Ja tiesības uz atvaļinājumu tiktu izslēgtas no diskriminācijas aizlieguma principa piemērošanas tvēruma, tas neapstrīdami mazinātu, nevis uzlabotu, darba uz noteiktu laiku kvalitāti.
38.
No minētā izriet, ka ar šādu tiesību atteikumu noteikta laika darba ņēmējam tiek pārkāpts diskriminācijas aizlieguma princips, kas noteikts Pamatnolīguma 4. klauzulā, ja a) pastāvīgs ierēdnis, kam ir tiesības uz šādu īpašo atvaļinājumu, ir ar noteikta laika darba ņēmēju “salīdzināms pastāvīgais darba ņēmējs”, un b) atšķirīgu attieksmi nepamato objektīvi iemesli.
39.
Attiecībā uz šiem jautājumiem es aprobežošos ar trim īsiem apsvērumiem.
40.
Pirmkārt, Tiesai iesniegtajos materiālos es neatrodu neko, kas norādītu, ka darbs, kuru veic M. I. Vega González kā pagaidu ierēdne (kas ir vismaz četru gadu ilgs pastāvīgs darbs) ( 19 ), ir radikāli atšķirīgs no darba, kuru veic pastāvīgais ierēdnis, ko viņa aizvieto. Lai gan faktu konstatācija ir valsts tiesas ziņā, šķiet, ka M. I. Vega González var pamatoti salīdzināt ar viņas kolēģi – pastāvīgo ierēdni šajā jomā.
41.
Otrkārt, Tiesai nav iesniegti nekādi materiāli, kas pamatotu skaidri atšķirīgo attieksmi. Spānijas valdība pēc būtības apgalvo, ka tiesības uz atvaļinājumu ir saistītas ar pastāvīgo ierēdņu karjeras struktūru. Tomēr, cik varu spriest, šādām tiesībām būtu objektīvi jādod tādas pašas priekšrocības gan pastāvīgajiem, gan pagaidu ierēdņiem.
42.
Visbeidzot, jāatgādina, ka M. I. Vega González nelūdza beznosacījumu garantiju, ka viņa tiks atjaunota amatā, kad beigsies viņas mandāta termiņš Astūrijas firstistes reģionālajā parlamentā. Drīzāk viņa lūdza tiesības atgriezties savā amatā, ja šajā brīdī viņas ieņemtais amats a) nebūs likvidēts un b) tajā nebūs iecelts pastāvīgais ierēdnis. Man šķiet, ka vismaz prima facie šajā lūgumā ir samērīgi ņemtas vērā visas esošās atšķirības, kuras patiešām varētu atzīt par pastāvošām starp pastāvīgiem un pagaidu ierēdņiem attiecībā uz tiesībām atgriezties darbā valsts iestādē pēc ievēlēta demokrātiska pārstāvja pilnvaru termiņa beigām. Pastāvīgajam ierēdnim tiesības atgriezties darbā ir beznosacījuma, bet pagaidu ierēdņa tiesības pēc definīcijas tādas nav.
Secinājumi
43.
Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, piedāvāju Tiesai uz iesniedzējtiesas pirmo jautājumu sniegt šādu atbildi:
Jēdziens “darba nosacījumi” Pamatnolīguma, kas pievienots Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvai 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, 4. klauzulas 1. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas aptver tiesības uz atvaļinājumu, piemēram, tiesības, uz kurām attiecas pamatlieta, kur pastāvīgajam ierēdnim ir tiesības izmantot īpašo atvaļinājumu, lai ieņemtu amatu kā ievēlētam reģionālā parlamenta deputātam, un darbiniekam līdzīgā amatā, kam ir darba attiecības uz noteiktu laiku, šādu tiesību nav.
( 1 ) Oriģinālvaloda – angļu.
( 2 ) Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīva par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV 1999, L 175, 43. lpp., un labojums, OV 1999, L 244, 64. lpp.). ETUC [EAK], UNICE un CEEP ir attiecīgi Eiropas Arodbiedrību konfederācijas, Eiropas Rūpniecības un darba devēju konfederāciju savienības un Uzņēmumu ar valsts kapitāla daļu Eiropas centra nosaukumu franču valodā saīsinājumi.
( 3 ) No Komisijas un M. I. Vega González rakstveida apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar attiecīgajiem Astūrijas reģionālajiem tiesību aktiem (Likuma Nr. 3/1985 59. panta 1. punkts) pastāvīgajiem ierēdņiem ir atļauti astoņi dažādi administratīvie statusi: a) aktīvs, b) atvaļinājums personisku iemeslu dēļ, c) bērna kopšanas atvaļinājums, d) neaktīvs statuss, e) īpašais atvaļinājums, f) atvaļinājums, lai ieņemtu amatu citā valsts administrācijas iestādē, g) atvaļinājums, lai ieņemtu amatu valsts sektorā reģionālā līmenī, un h) atstādināšana. Atbilstīgi Likuma Nr. 3/1985 59. panta 2. punktam ierēdņiem, kas nav pastāvīgi ierēdņi, var būt tikai a) statuss (“aktīvs”) vai h) statuss (“atstādināts”).
( 4 ) Spriedums, 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 40.–45. punkts un tajos minētā judikatūra.
( 5 ) Skat. manus secinājumus lietās Epitropos tou Elegktikou Sinedriou, C‑363/11, EU:C:2012:584, 67. punkts, un Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:301, 55. punkts.
( 6 ) Spriedums, 2016. gada 14. septembris, de Diego Porras, C‑596/14, EU:C:2016:683.
( 7 ) Spriedums, 2014. gada 13. marts, Nierodzik, C‑38/13, EU:C:2014:152.
( 8 ) Spriedums, 2013. gada 12. decembris, Carratù, C‑361/12, EU:C:2013:830.
( 9 ) Spriedumi, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509; 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819; 2015. gada 9. jūlijs, Regojo Dans, C‑177/14, EU:C:2015:450.
( 10 ) Spriedums, 2008. gada 15. aprīlis, Impact, C‑268/06, EU:C:2008:223.
( 11 ) Rīkojums, 2017. gada 9. februāris, Rodrigo Sanz, C‑443/16, EU:C:2017:109.
( 12 ) Tiesas rīkojums, 2016. gada 21. septembris, ÁlvarezSantirso, C‑631/15, EU:C:2016:725.
( 13 ) Tādējādi Tiesa jau ir skaidri klasificējusi trīs gadu piemaksas kā daļu no “darba nosacījumiem”: skat. spriedumus, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509, 47. un 48. punkts; 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 50.–58. punkts, un rīkojumu, 2011. gada 18. marts, Montoya Medina, C‑273/10, nav publicēts, EU:C:2011:167, 32.–34. punkts.
( 14 ) Spriedums, 2014. gada 13. marts, Nierodzik, C‑38/13, EU:C:2014:152; skat. iepriekš, 23. punktu.
( 15 ) Skat. neseno rīkojumu, 2017. gada 9. februāris, Rodrigo Sanz, C‑443/16, EU:C:2017:109, 32. punkts un tajā minētā judikatūra.
( 16 ) Tostarp skat. spriedumus, 1983. gada 17. novembris, Merck/Hauptzollamt, 292/82, EU:C:1983:335, 12. punkts; 2002. gada 10. decembris, British American Tobacco (Investments) un Imperial Tobacco, C‑491/01, ECLI:EU:C:2002:741, 203. punkts, vai jaunāku spriedumu, 2017. gada 14. jūnijs, Khorassani, C‑678/15, EU:C:2017:451, 26. punkts.
( 17 ) Skat. spriedumus, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509, 38. punkts; 2008. gada 15. aprīlis, Impact, C‑268/06, EU:C:2008:223, 114. punkts; 2016. gada 14. septembris, de DiegoPorras, C‑596/14, EU:C:2016:683, 27. punkts, un rīkojumus, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 33. punkts, un 2017. gada 9. februāris, Rodrigo Sanz, C‑443/16, EU:C:2017:109, 30. punkts.
( 18 ) Tostarp skat. spriedumus, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509, 37. punkts; 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 48. punkts; 2014. gada 13. marts, Nierodzik, C‑38/13, EU:C:2014:152, 23. punkts, un 2016. gada 14. septembris, de DiegoPorras, C‑596/14, EU:C:2016:683, 26. punkts.
( 19 ) Jāatceras, ka M. I. Vega González faktiski apgalvo, ka viņa ir strādājusi Astūrijas valsts iestādēs dažādos amatos kopš 1989. gada 26. maija (skat. 11. punktu). Ja tā ir taisnība – šis jautājums ir jāpārbauda valsts tiesai –, tas nozīmē, ka viņa bija strādājusi valsts dienestā gandrīz 26 gadus, pirms tika ievēlēta Astūrijas firstistes reģionālajā parlamentā 2015. gada 24. maijā. Kopš 2011. gada viņa aizvieto pastāvīgo ierēdni, kas atrodas norīkojumā (skat. 11. punktu).