TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)
2017. gada 19. oktobrī ( *1 )
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Regula (EEK) Nr. 2658/87 – Muitas savienība – Kopējais muitas tarifs – Tarifu klasifikācija – Kombinētā nomenklatūra – Tarifu pozīcijas – Apakšpozīcija 6212 20 00 (zeķturbikses) – Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi – Harmonizētās sistēmas skaidrojumi
Lieta C‑556/16
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Finanzgericht Hamburg (Hamburgas Finanšu tiesa, Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 11. maijā un kas Tiesā reģistrēts 2016. gada 3. novembrī, tiesvedībā
Lutz GmbH
pret
Hauptzollamt Hannover.
TIESA (devītā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Vajda [C. Vajda], tiesneši E. Juhāss [E. Juhász] (referents) un K. Jirimēe [K. Jürimäe],
ģenerāladvokāts H. Saugmandsgors Ēe [H. Saugmandsgaard Øe],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
–
Lutz GmbH vārdā – T. Lutz,
–
Eiropas Komisijas vārdā – B.‑R. Killmann un A. Caeiros, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt kombinētās nomenklatūras (turpmāk tekstā – “KN”) apakšpozīciju 6212 20 00, kas ietverta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2012. gada 9. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 927/2012 (OV 2012, L 304, 1. lpp.), I pielikumā.
2
Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Lutz GmbH un Hauptzollamt Hannover (Hanoveres Galvenā muitas pārvalde, Vācija) saistībā ar koriģējošo biksīšu tarifa klasifikāciju.
Atbilstošās tiesību normas
Kombinētā nomenklatūra
3
KN otrajā daļā “Muitas nodokļu saraksts” ir ietverta XI sadaļa ar nosaukumu “Tekstils un tekstilizstrādājumi”. Šajā sadaļā ir ietverta 61. un 62. nodaļa.
4
KN 61. nodaļā “Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi” ir ietverts 2. piezīmes a) punkts, saskaņā ar kuru šajā nodaļā neietilpst pozīcijā 6212 minētās preces.
5
KN apakšpozīcijā 6108 22 00 ietilpst “Sieviešu vai meiteņu kombinē, apakšsvārki, biksītes, stilbbikses, naktskrekli, pidžamas, peņuāri, peldmēteļi, rītasvārki un tamlīdzīgi izstrādājumi no trikotāžas – Biksītes un stilbbikses no ķīmiskajām šķiedrām”.
6
Šajā apakšpozīcijā ir paredzēta līgtā nodokļu likme 12 % apmērā.
7
KN 62. nodaļā “Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēti” ir ietverta 1. piezīme, saskaņā ar kuru šī nodaļa ir piemērojama tikai attiecībā uz gataviem izstrādājumiem no jebkura tekstilmateriāla, izņemot vatelīnu, bet ne adītiem vai tamborētiem izstrādājumiem (izņemot pozīcijā 6212 minētos).
8
KN pozīcijā 6212 ietilpst “Krūšturi, zeķturi, korsetes, bikšturi, prievītes un tamlīdzīgi izstrādājumi un to daļas, arī no trikotāžas”.
9
KN apakšpozīcijā 6212 20 00 ir ietverti “Krūšturi, zeķturi, korsetes, bikšturi, prievītes un tamlīdzīgi izstrādājumi un to daļas, arī no trikotāžas – zeķturi un zeķturbikses”.
10
KN nodaļas apakšpozīcijā 6212 90 00 ir minēti krūšturi, zeķturi, korsetes, bikšturi, prievītes un tamlīdzīgi izstrādājumi un to daļas, arī no trikotāžas, citādi nekā krūšturi, zeķturi un zeķturbikses, kā arī krūšturkorsetes.
11
Visai pozīcijai 6212 ir piemērojama līgtā likme 6,5 % apmērā.
Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi
12
Saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87 9. panta 1. punktu Komisija pieņem Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumus (turpmāk tekstā – “KN skaidrojumi”).
13
No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka, lai atrisinātu šo strīdu, ir nozīme KN skaidrojumiem, kas publicēti 2015. gada 4. martaEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2015, C 76, 1. lpp.). KN skaidrojums par apakšpozīciju 6212 20 00 ir šāds:
“Zeķturi un zeķturbikses
Šajā apakšpozīcijā ietilpst zeķturbikses, trikotāžas vai netrikotāžas, izgrieztas īsu apakšbikšu formā, ar vai bez starām, vai apakšbikšu ar augstu vidukli formā, ar vai bez starām.
Tām jābūt ar šādām īpašībām:
a)
cieši jāaptver viduklis un gurni un jābūt sānu daļai 8 cm vai augstāk (mērīta no kājas līdz augšmalai),
b)
piemīt vertikāla elastība un ierobežota horizontāla elastība. Pastiprinājumi vai vēdera starplikas, pat ja tiek lietotas mežģīnes, lentes, rotājumi un līdzīgi izstrādājumi, ir pieļaujami, ja elastība tiek saglabāta vertikāla,
c)
jāsastāv no šādiem tekstilmateriāliem:
–
no kokvilnas maisījuma, kas satur vismaz 15 % elastīgas dzijas, vai
–
no mākslīgo šķiedru maisījuma, kas satur vismaz 10 % elastīgas dzijas, vai
–
no kokvilnas (ne vairāk kā 50 %) un mākslīgo šķiedru augstā proporcijā maisījuma, kas satur vismaz 10 % elastīgas dzijas.”
Harmonizētās sistēmas skaidrojumi
14
Muitas sadarbības padome, kas kļuvusi par Pasaules Muitas organizāciju (PMO), tika izveidota ar Briselē 1950. gada 15. decembrī noslēgto konvenciju par šīs padomes izveidošanu. Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (turpmāk tekstā – “HS”) ir izstrādājusi PMO, un tā ir ieviesta ar Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kura ir noslēgta 1983. gada 14. jūnijā Briselē un kopā ar tās 1986. gada 24. jūnija grozījumu protokolu Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK (OV 1987, L 198, 1. lpp.).
15
Saskaņā ar šīs konvencijas 6. panta 1. punktu no visu līgumslēdzēju pušu pārstāvjiem tika izveidota Muitas sadarbības padomes “Harmonizētās sistēmas komiteja”. Komitejas uzdevums it īpaši ir ierosināt grozījumus minētajā konvencijā un sagatavot skaidrojumus (turpmāk tekstā – “HS skaidrojumi”), viedokļus saistībā ar klasifikāciju un citus viedokļus saistībā ar HS interpretāciju.
16
Saskaņā ar HS skaidrojumu par pozīciju 6212 šajā pozīcijā ietilpst preces, kuru mērķis ir atbalstīt konkrētas ķermeņa daļas vai saturēt dažādus apģērba gabalus, kā arī to daļas, un šīs preces var būt izgatavotas no visa veida tekstilmateriāla, arī elastīga, ieskaitot trikotāžu.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
17
2013. gada oktobrī Lutz lūdza izsniegt saistošu izziņu par tarifu attiecībā uz koriģējošām biksītēm un savā lūgumā tas ieteica šīs biksītes klasificēt KN apakšpozīcijā 6212 90 00.
18
Vācijas muitas iestādes izsniedza saistošu izziņu par tarifu, saskaņā ar kuru minētās biksītes ir klasificējamas KN apakšpozīcijā 6108 22 00.
19
Uzskatot, ka šī klasifikācija ir kļūdaina, Lutz iesniedza sūdzību, kas tika noraidīta, un pēc tam cēla prasību Finanzgericht Hamburg (Hamburgas Finanšu tiesa, Vācija).
20
Šī tiesa norāda, ka aplūkotā prece ir koriģējošas biksītes, kas izgatavotas kā biksītes ar pazeminātu vidukļa vietu no trikotāžas, elastīgas gan vertikālā, gan horizontālā virzienā. Tā precizē, ka, biksītes nostiepjot ar roku, tās mazāk padodas horizontālā nevis vertikālā virzienā un ka jautājums par to, kādā mērā tās mazāk padodas horizontālā virzienā, var tikt izvērtēts dažādi atkarībā no individuālās uztveres. Iesniedzējtiesa norāda, ka šajā precē horizontālā virzienā nav iestrādāti atsevišķi neelastīgi elementi.
21
Saskaņā ar minētās tiesas viedokli normas, kurām ir nozīme šīs lietas izskatīšanā, ir KN apakšpozīcija 6108 22 00 un 6212 20 00, kā arī KN skaidrojumi par šīm apakšpozīcijām.
22
Tā uzskata, ka, ja aplūkotā prece būtu uzskatāma par zeķturbiksēm apakšpozīcijas 6212 20 00 (zeķturi un zeķturbikses) izpratnē, tā būtu jāklasificē pozīcijā 6212, kura salīdzinājumā ar pozīciju 6108 ir konkrētāka pozīcija.
23
Iesniedzējtiesa precizē, ka, ja turpretim šī prece nebūtu uzskatāma par zeķturbiksēm apakšpozīcijas 6212 20 00 izpratnē, tā būtu jāklasificē pozīcijā 6108 un tās apakšpozīcijā 6108 22 00 (biksītes un stilbbikses no ķīmiskajām šķiedrām).
24
Šī tiesa piebilst, ka “zeķturbikses” šīs apakšpozīcijas izpratnē visskaidrāk ir definētas KN skaidrojumā par pozīciju 6212 20 00 un ka ir skaidrs, ka aplūkotajai precei ir šī skaidrojuma otrās daļas a) un c) punktā aprakstītās īpašības.
25
Šādos apstākļos minētā tiesa uzskata, ka izšķirošais jautājums šajā gadījumā ir, vai papildus šīm īpašībām minētajai precei piemīt arī minētā skaidrojuma otrās daļas b) punkta pirmajā teikumā aprakstītā īpašība, proti, vertikāla elastība un ierobežota horizontāla elastība.
26
Tā tomēr uzskata, ka šī paša skaidrojuma otrās daļas b) punkta pirmajā teikumā minētie vārdi, proti, “piemīt vertikāla elastība un ierobežota horizontāla elastība”, nav pietiekami skaidri un precīzi.
27
Tādējādi ar saviem jautājumiem minētā tiesa lūdz Tiesu interpretēt KN skaidrojuma par apakšpozīciju 6212 20 00 otrās daļas b) punkta pirmo teikumu.
28
Pirmkārt, iesniedzējtiesa, kura balstās uz pieņēmumu, ka zeķturbiksēm vienmēr jāpiemīt horizontālai elastībai, tostarp vaicā par salīdzinājumu, kas būtu jāveic starp šo elastību un vertikālo elastību. Šajā ziņā tā precizē, ka horizontālai elastībai būtu jābūt būtiski mazākai salīdzinājumā ar vertikālo elastību, jo horizontāla elastība, kas būtu tikai nedaudz mazāka par vertikālo elastību, neatbilstu minētajā skaidrojumā noteiktajām prasībām.
29
Otrkārt, šī tiesa norāda, ka īpašība, kas kvalificēta kā “ierobežota”, varētu arī nozīmēt absolūti ierobežotu horizontālu elastību tādā izpratnē, ka zeķturbikšu horizontālajai elastībai, veicot papildu piepūli, būtu konkrēta robeža, kas horizontālo elastību noteiktā izstiepšanas brīdī bloķētu. Šajā ziņā KN skaidrojuma par apakšpozīciju 6212 20 00 otrās daļas b) punkta otrais teikums varētu nozīmēt, ka ir domāts šāda veida elastības ierobežojums.
30
Minētās tiesas ieskatā rodoties arī jautājums, kādi ir objektīvie kritēriji, pamatojoties uz kuriem ir jāveic vai nu salīdzinājums starp vertikālo un horizontālo elastību, vai arī, ja pastāv minētās elastības absolūts ierobežojums, šāda ierobežojuma raksturojums. Attiecībā uz pieņēmumu, ka jāveic salīdzinājums starp vertikālo un horizontālo elastību, būtu iespējama tikai uz izjūtām balstīta pārbaude, ar rokām staipot materiālu, vai arī tehniskas mērīšanas metodes, ar kurām tiek iegūti dati par izmantotā materiāla stiepjamību.
31
Visbeidzot, iesniedzējtiesa norāda, ka, tā kā atbilstoši KN skaidrojuma par apakšpozīciju 6212 20 00 otrās daļas b) punkta pirmajam teikumam nav iespējams noteikt aplūkoto zeķturbikšu īpašības un pazīmes, kam ir nozīme attiecībā uz klasificēšanu, saistībā ar prasībām, kādām jāatbilst horizontālajai elastībai, un ņemot vērā HS skaidrojumu par pozīciju 6212, ir jābalstās vienīgi uz pierādāmu konkrētu ķermeņa daļu atbalsta funkcijas esamību.
32
Šajos apstākļos Finanzgericht Hamburg (Hamburgas Finanšu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
1)
a)
Vai [KN] skaidrojumi par apakšpozīciju 6212 20 00 [..] ir jāinterpretē tādējādi, ka zeķturbikšu gadījumā ir konstatējama “ierobežota horizontāla elastība” jau tad, ja horizontālā elastība ir mazāka nekā vertikālā elastība?
b)
Ja atbilde uz pirmā jautājuma a) punktā ietverto jautājumu ir apstiprinoša:
Kādi objektīvi kritēriji ir jāizmanto, salīdzinot šo vertikālo un horizontālo elastību?
2)
Ja atbilde uz pirmā jautājuma a) punktā ietverto jautājumu ir noliedzoša:
a)
Vai [KN] skaidrojumi par apakšpozīciju 6212 20 00 ir jāinterpretē tādējādi, ka zeķturbikšu gadījumā ir konstatējama “ierobežota horizontāla elastība” tikai tad, ja horizontālā elastība ir ievērojami mazāka par vertikālo elastību?
b)
Ja atbilde uz otrā jautājuma a) punktā ietverto jautājumu ir apstiprinoša:
Kādi objektīvi kritēriji ir jāizmanto, salīdzinot šo vertikālo un horizontālo elastību, un kāds vērtējuma kritērijs šajā gadījumā ir jāpiemēro?
3)
Ja atbilde uz otrā jautājuma a) punktā ietverto jautājumu ir noliedzoša:
a)
Vai [KN] skaidrojumi par apakšpozīciju 6212 20 00 ir jāinterpretē tādējādi, ka horizontālās elastības ierobežošanu zeķturbikšu gadījumā nenosaka vertikālās un horizontālās elastības salīdzinājums, bet gan ka ar to ir domāts absolūts horizontālās elastības ierobežojums?
b)
Ja atbilde uz trešā jautājuma a) punktā ietverto jautājumu ir apstiprinoša:
Kādi objektīvi kritēriji ir jāizmanto, lai pārbaudītu, vai zeķturbikšu horizontālā elastība trešā jautājuma a) punkta izpratnē ir ierobežota?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
33
Ar saviem jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā vaicā, cik elastīgām ir jābūt biksītēm horizontālā virzienā, lai tās varētu ietilpt KN pozīcijā 6212 20 00.
34
Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar KN skaidrojuma par apakšpozīciju 6212 20 00 otrās daļas b) punkta pirmā teikuma formulējumu biksītēm, lai tās varētu klasificēt minētajā apakšpozīcijā, ir “[jā]piemīt vertikāla[i] elastība[i] un ierobežota[i] horizontāla[i] elastība[i]”.
35
Tomēr attiecībā uz KN skaidrojumiem ir jānorāda, ka, lai arī tiem ir būtiska nozīme dažādu tarifa pozīciju piemērošanas jomas interpretācijā, tiem tomēr nav saistoša juridiska spēka (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 9. jūnijs, MIS, C‑288/15, EU:C:2016:424, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).
36
Ir jānorāda, ka no KN I daļas “Ievada noteikumi” I sadaļas “Vispārīgi noteikumi” A daļas “Kombinētās nomenklatūras interpretācijas vispārīgie noteikumi” izriet, ka preču klasifikāciju nosaka atbilstoši pozīciju ierakstiem un sadaļu vai nodaļu piezīmēm, bet sadaļu, nodaļu un apakšnodaļu virsraksti ir jāuztver tikai kā orientieris (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 8. decembris, Lemnis Lighting, C‑600/15, EU:C:2016:937, 35. punkts).
37
Tiesiskās noteiktības un pārbaužu atvieglošanas interesēs izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijas ziņā vispārējā kārtā ir rodams attiecīgās preces objektīvajās pazīmēs un īpašībās, kas definētas KN pozīcijas un sadaļas vai nodaļas formulējumā (spriedumi, 2016. gada 8. decembris, Lemnis Lighting, C‑600/15, EU:C:2016:937, 35. punkts, un 2017. gada 16. februāris, Aramex Nederland, C‑145/16, EU:C:2017:130, 22. punkts).
38
Ir jāatgādina, ka Eiropas Savienības Padome sadarbības ar dalībvalstu muitas ekspertiem jomā ir piešķīrusi Komisijai plašu rīcības brīvību, lai precizētu to tarifa pozīciju saturu, kas ir jāņem vērā, klasificējot noteiktu preci. Tomēr Komisijas pilnvaras veikt Regulas Nr. 2658/87 9. panta 1. punkta a), b), d) un e) apakšpunktā paredzētos pasākumus, kā, piemēram, sagatavot papildu piezīmes, neļauj tai izdarīt grozījumus to tarifa pozīciju saturā, kas izveidotas, pamatojoties uz HS, kura ieviesta ar starptautisko konvenciju par HS un kuras piemērojamību Eiropas Savienība saskaņā ar tās 3. pantu ir apņēmusies negrozīt (spriedums, 2015. gada 12. februāris, Raytek un Fluke Europe, C‑134/13, EU:C:2015:82, 29. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
39
No KN pozīcijas 6212 formulējuma izriet, ka šajā pozīcijā ietilpst “Krūšturi, zeķturi, korsetes, bikšturi, prievītes un tamlīdzīgi izstrādājumi un to daļas, arī no trikotāžas”. Turklāt KN pozīcijas 6212 ietvaros KN apakšpozīcija 6212 20 00 attiecas konkrēti uz “zeķturiem un zeķturbiksēm”.
40
Attiecībā uz HS skaidrojumiem ir jānorāda, ka tie ir svarīgi līdzekļi, lai nodrošinātu vienādu kopējā muitas tarifa piemērošanu, un paši par sevi sniedz noderīgu informāciju tā interpretācijai, lai gan tiem nav juridiski saistoša spēka (spriedums, 2016. gada 17. marts, Sonos Europe, C‑84/15, EU:C:2016:184, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).
41
Ir jāatgādina, ka saskaņā ar HS skaidrojumiem par pozīciju 6212 tā attiecas uz precēm, kuru mērķis ir atbalstīt konkrētas ķermeņa daļas vai saturēt dažādus apģērba gabalus un to daļas, un ka šīs preces var būt izgatavotas no visa veida tekstilmateriāla, arī elastīga, ieskaitot trikotāžu.
42
No vispārīgajiem jēdzieniem “zeķturi”, “zeķturbikses” un “korsete”, kas pamatoti ar atsaucēm rakstveida apsvērumu, ko Komisija iesniegusi Tiesā, pielikumos, izriet, ka preces, kuras atbilst šiem jēdzieniem, rada cilvēka ķermeņa atbalsta un koriģējošu efektu, kas tiek panākts, iedarbojoties uz cilvēka ķermeni savelkoši.
43
Šāda iedarbība ir iespējama tikai tad, ja šo preču horizontālā elastība ir būtiski samazināta.
44
Komisija apgalvo, ka šādai horizontālai elastībai ir jābūt absolūtai robežai, kas nozīmē, ka ir jābūt izmantotiem neelastīgiem materiāliem, vai no šādiem materiāliem sastāvošiem elementiem ir jābūt speciāli iestrādātiem zeķturbiksēs.
45
Lai arī ir atzīta nepieciešamība būtiski ierobežot horizontālo elastību, nešķiet nepieciešams, lai zeķturbiksēs būtu iestrādāti neelastīgi materiāli vai elementi.
46
Faktiski šķiet tehniski iespējams, ka cauruļveida trikotāžas zeķturos un zeķturbiksēs slaidinoši fragmenti ir iestrādāti adīšanas procesā.
47
Turklāt ir jāņem vērā pamatlietā aplūkojamās preces mērķis, jo tas var būt objektīvs klasifikācijas kritērijs, ciktāl tas minētajai precei ir raksturīgs, un šis raksturīgums var tikt novērtēts, ievērojot tās objektīvās īpašības un pazīmes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. aprīlis, Stryker EMEA Supply Chain Services, C‑51/16, EU:C:2017:298, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).
48
Attiecībā uz pamatlietā aplūkotās preces, kuru iesniedzējtiesa klasificējusi kā “koriģējošas biksītes” un Hanoveres Galvenā muitas pārvalde kā “seamless shapewear”, mērķi, šķiet, ka ar savu iedarbību tās mērķis ir atbalstīt un koriģēt cilvēka ķermeni. Šīs preces galvenā īpašība tātad, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, ir būtiski samazināta horizontālā elastība ar mērķi atbalstīt cilvēka ķermeni, lai radītu objektīvu ķermeni slaidinošu iedarbību.
49
Šajā ziņā Lutz būtībā apgalvo, ka – pretēji klasiskām korsetēm un zeķturiem, kuros cilvēka ķermeņa atbalsta un koriģēšanas funkcija pārsvarā tiek nodrošināta ar stingra šuvuma vēdera daļu un elastīgiem sāniem, kas nozīmē, ka dažādi fragmenti tiek sašūti ar šujmašīnu, – jaunā atbalsta jostu, kas tamborētas riņķveidā, sistēma ir ietverta šajā apakšveļā, kas ir tehniska patentēta inovācija, automātiski tajā integrējot slaidinošus fragmentus, tādējādi iestrādājot tajā pakāpenisku korsetes efektu.
50
Tādējādi ir jākonstatē, ka pamatlietā aplūkotos zeķturus un zeķturbikses var atšķirt no parastas apakšveļas ar būtiski samazinātu horizontālo elastību, lai atbalstītu cilvēka ķermeni un nodrošinātu slaidāku augumu.
51
Turklāt atbilstoši KN skaidrojumiem, kas atgādināti iepriekš šī sprieduma 13. un 34. punktā, zeķturu un zeķturbikšu klasificēšanas KN apakšpozīcijā 6212 20 00 nosacījums nav absolūtas horizontālās elastības neesamība.
52
Līdz ar to no pamatlietā aplūkoto biksīšu objektīvajām īpašībām un pazīmēm izriet, ka tās var ietilpt KN apakšpozīcijā 6212 20 00.
53
Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda pamatlietā aplūkojamās preces fiziskās īpašības, kā arī ar to saistītie pamatlietas pušu apgalvojumi.
54
Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka KN ir jāinterpretē tādējādi, ka biksītes, kurām raksturīga samazināta elastība horizontālā virzienā un kurās šajā virzienā tomēr nav iestrādāti neelastīgi elementi, var tikt klasificētas KN apakšpozīcijā 6212 20 00, ja pārbaudes laikā tiek pierādīts, ka tām ir būtiski samazināta horizontālā elastība, lai atbalstītu cilvēka ķermeni un radītu augumu slaidinošu efektu.
Par tiesāšanās izdevumiem
55
Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:
Kombinētā nomenklatūra, kas ietverta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2012. gada 9. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 927/2012, I pielikumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka biksītes, kurām raksturīga samazināta elastība horizontālā virzienā un kurās šajā virzienā tomēr nav iestrādāti neelastīgi elementi, var tikt klasificētas kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 6212 20 00, ja pārbaudes laikā tiek pierādīts, ka tām ir būtiski samazināta horizontālā elastība, lai atbalstītu cilvēka ķermeni un radītu augumu slaidinošu efektu.
[Paraksti]
( *1 ) Tiesvedības valoda – vācu.