14.3.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 98/22
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 4. janvārī iesniedza Audiencia Provincial de A Coruña (Spānija) – Abanca Corporación Bancaria S.A./María Isabel Vázquez Rosende
(Lieta C-1/16)
(2016/C 098/29)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Audiencia Provincial de A Coruña
Pamatlietas puses
Prasītāja: Abanca Corporación Bancaria S.A.
Atbildētāja: María Isabel Vázquez Rosende
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK (1) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. un 7. pantu var interpretēt tādējādi, ka noteikuma par procentu likmes minimumu aizdevuma līgumā atzīšanas par spēkā neesošu tā negodīguma dēļ restitutīvās sekas nav piemērojamas ar atpakaļejošu spēku no aizdevuma līguma noslēgšanas datuma, bet gan no vēlāka datuma?
2)
Vai iesaistīto personu labas ticības princips, kas kalpo par pamatu no negodīga noteikuma atzīšanas par spēkā neesošu atvasināta atpakaļejoša spēka ierobežojumam, ir Savienības tiesību autonoms jēdziens, kas jāinterpretē vienveidīgi visās dalībvalstīs?
3)
Ja atbilde uz iepriekš minēto jautājumu ir apstiprinoša, kādi apstākļi ir ņemami vērā, lai noteiktu, vai ieinteresētās personas rīkojās labticīgi?
4)
Katrā ziņā, vai ar Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK 6. un 7. pantu ir saderīga tāda iesaistīto personu labas ticības jēdziena interpretācija, ka laba ticība ir tad, ja pārdevēja vai piegādātāja rīcība, sagatavojot līgumu, ir bijusi iemesls nepārskatāmībai, kas rada noteikuma negodīgumu?
5)
Vai ar Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK 6. un 7. pantu ir saderīgi interpretēt kritēriju par to, ka iesaistītās personas ir rīkojušās labticīgi, tādējādi, ka pārdevēja vai piegādātāja labticība var tikt vērtēta abstrakti vai, gluži pretēji, tā ir vērtējama atbilstoši pārdevēja vai piegādātāja rīcībai, noslēdzot konkrēto līgumu?
6)
Vai būtisku grūtību risks, kas ir pamats no negodīga noteikuma atvasinātā atpakaļejošā spēka ierobežojumam, ir Savienības tiesību autonoms jēdziens, kas jāinterpretē vienveidīgi visās dalībvalstīs?
7)
Apstiprinošas atbildes gadījumā uz iepriekš minēto jautājumu, kādi ir vērā ņemamie kritēriji?
8)
Katrā ziņā, vai ar Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK 6. un 7. pantu ir saderīgi būtisku grūtību riska novērtēšanai ņemt vērā vienīgi to risku, kas var tikt radīts pārdevējam vai piegādātājam, vai tomēr jāņem vērā arī kaitējums, kas tiek nodarīts patērētājam, neatmaksājot visas atbilstoši noteikumam par procentu likmes minimumu samaksātās summas?
9)
Vai atbilstoši Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK 6. un 7. pantam, ja patērētājs ir cēlis individuālu prasību, būtisku tautsaimniecisku grūtību risks ir jānovērtē vienīgi atbilstoši konkrētās prasības finansiālajām sekām, vai tomēr atbilstoši finansiālajām sekām, ja liels skaits patērētāju potenciāli celtu individuālu prasību?
(1) OV L 95, 29. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy