18.4.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 136/11
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 18. janvārī iesniedza Raad van State (Nīderlande) – Visser Vastgoed Beleggingen BV/Raad van de gemeente Appingedam
(Lieta C-31/16)
(2016/C 136/16)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Raad van State
Pamatlietas puses
Prasītāja: Visser Vastgoed Beleggingen BV
Atbildētāja: Raad van de gemeente Appingedam
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai jēdziens “pakalpojums” Pakalpojumu direktīvas (1) 4. panta 1) punktā ir jāinterpretē tādējādi, ka mazumtirdzniecība, kas izpaužas kā tādu preču kā apavi un apģērbs pārdošana patērētājiem, ir pakalpojums, kuram ir piemērojamas Pakalpojumu direktīvas tiesību normas, pamatojoties uz tās 2. panta 1. punktu?
2)
Lai nodrošinātu dzīves kvalitāti un novērstu neiznomātu telpu rašanos pilsētas centrā, 8. punktā minētā tiesiskā regulējuma mērķis ir nepieļaut teritorijā ārpus pilsētas centra tādas konkrētas mazumtirdzniecības formas kā apavu un apģērba pārdošana. Vai tiesību norma, kurā ir ietverts šāds tiesiskais regulējums, ņemot vērā Pakalpojumu direktīvas preambulas devīto apsvērumu, neietilpst tās piemērošanas jomā, jo šādas tiesību normas ir jāuzskata par “prasībām [..] lauku plānošanai [..], kas konkrēti nereglamentē vai konkrēti neietekmē pakalpojumu sniegšanas darbību, taču kas pakalpojuma sniedzējiem jāievēro, veicot saimniecisku darbību, tāpat kā personām, kuras veic privātus darījumus”?
3)
Vai attiecībā uz pieņēmumu par pārrobežu situāciju pietiek ar to, ka nekādā ziņā nevar izslēgt, ka mazumtirdzniecības uzņēmums no citas dalībvalsts varētu veikt uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī vai ka mazumtirdzniecības uzņēmuma pakalpojumu saņēmējs varētu būt no citas dalībvalsts, vai arī saistībā ar minēto ir jāpastāv konkrētām norādēm?
4)
Vai Pakalpojumu direktīvas III nodaļa (Brīvība veikt uzņēmējdarbību) ir piemērojama pilnībā iekšējām situācijām, vai arī, lemjot jautājumu par šīs nodaļas piemērošanu, spēkā ir Tiesas judikatūra par Līguma tiesību normām attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību pilnībā iekšējās situācijās?
5)
a)
Vai tāds detālplānojumā ietverts tiesiskais regulējums kā 8. punktā minētais ietilpst jēdziena “prasība” piemērošanas jomā Pakalpojuma direktīvas 4. panta 7) punkta un 14. panta 5) punkta izpratnē un nevis jēdziena “atļauju piešķiršanas sistēma” piemērošanas jomā Pakalpojuma direktīvas 4. punkta 6) punkta, kā arī 9. un 10. panta izpratnē?
b)
Vai Pakalpojumu direktīvas 14. panta 5) punkts – ja tāds tiesiskais regulējums kā 8. punktā minētais ietilpst jēdziena “prasība” piemērošanas jomā – vai Pakalpojumu direktīvas 9. un 10. pants – ja tāds tiesiskais regulējums kā 8. punktā minētais ietilpst jēdziena “atļauja” piemērošanas jomā – liedz pašvaldībai iestādei pieņemt tādu tiesisko regulējumu kā 8. punktā minētais?
6)
Vai tāds tiesiskais regulējums kā 8. punktā minētais ietilpst LESD 34.–36. panta vai LESD 49.–55. panta piemērošanas jomā un, ja ietilpst, vai ir jāpiemēro Tiesas atzītie izņēmumi, ja tie tiek piemēroti samērīgā veidā?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 36. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy