2.5.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 156/26
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 46 iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Cesare Serinelli u.c./Presidenza del Consiglio dei Ministri u.c.
(Lieta C-79/16)
(2016/C 156/35)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio
Pamatlietas puses
Prasītāji: Cesare Serinelli, Cosimo Antonio Palma, Maria Monico, Cosimo Miglietta, Mariano Luigi Mariano, Elena Russo, Galeana Miglietta, Pasqualina Cretì, Francesco D'Arpe, Antonietta Spalluto, Francesca Leo, Giovanna Malatesta, Vincenzo Conte, Luigi Ampolo, Raffaele Fasiello, Maria Miccoli, Anna Leone, Oronzo Maiorano, Antonio Rampino, Raffaele Tommasi, Fernando Elia
Atbildētāji: Presidenza del Consiglio dei Ministri, Presidenza del Consiglio dei Ministri – Dipartimento della Protezione Civile, Commissario delegato OCDPC n. 225/2015, Ministero delle Politiche Agricole e Forestali, Regione Puglia
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Direktīva 2000/29/EK (1), ar vēlākajiem papildinājumiem un grozījumiem, it īpaši noteikumi, kas paredzēti 11. panta 3. punktā, 13.c panta 7. punktā, 16. panta 1., 2., 3. un 5. punktā, kā arī samērīguma, loģiskuma un saprātīguma princips liedz piemērot Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmuma 2015/789/ES (2) 6. panta 2. un 4. punktu, kas Itālijas tiesiskajā regulējumā īstenots ar Ministero delle politiche agricole alimentari e forestali (Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrija) dekrēta 8. panta 2. un 4. punktu, tajā daļā, kurā tas nosaka, ka 100 m rādiusā ap augiem, kas ir pārbaudīti un atzīti par inficētiem ar konkrēto organismu, ir nekavējoties jāaizvāc saimniekaugi, neatkarīgi no to veselības stāvokļa, un vienlaikus paredz, ka dalībvalstij pirms 2. punktā minēto augu aizvākšanas ir jāveic atbilstošas fitosanitāras apstrādes pret konkrētā organisma pārnēsātājiem un augiem, kuri var būt pārnēsātāju saimniekaugi, un šīs apstrādes attiecīgā gadījumā var ietvert augu aizvākšanu?
2)
Vai Direktīva 2000/29/EK, ar vēlākajiem papildinājumiem un grozījumiem, it īpaši noteikumi, kas paredzēti 16. panta 1. punktā ar vārdkopu “vajadzīgos pasākumus, lai iznīcinātu vai, ja tas nav iespējams, aizkavētu attiecīgo kaitīgo organismu izplatīšanos”, liedz piemērot Eiropas Komisijas [Īstenošanas] lēmuma 2015/789/ES 6. panta 2. punktu – kas Itālijas tiesiskajā regulējumā īstenots ar Ministero delle politiche agricole alimentari e forestali dekrēta 8. panta 2. punktu – tajā daļā, kurā tas paredz saimniekaugu tūlītēju aizvākšanu, neatkarīgi no to veselības stāvokļa, 100 metru rādiusā ap augiem, kas ir pārbaudīti un atzīti par inficētiem?
3)
Vai Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 1., 2., 3. un 5. punkts, un samērīguma, loģiskuma un lietas taisnīgas izskatīšanas princips liedz interpretēt Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmuma 2015/789/ES 6. panta 2. un 4. punktu – kas Itālijas tiesiskajā regulējumā īstenots ar Ministero delle politiche agricole alimentari e forestali dekrēta 8. panta 2. un 4. punktu – tādējādi, ka 2. punktā minētais izskaušanas pasākums var tikt noteikts pirms un neatkarīgi no tā paša 6. panta 3. un 4. punktā paredzēto pasākumu preventīvas piemērošanas?
4)
Vai piesardzības, piemērotības un samērīguma princips liedz piemērot Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmuma 2015/789/ES 6. panta 2., 3. un 4. punktu, kas Itālijas tiesiskajā regulējumā īstenots ar Ministero delle politiche agricole alimentari e forestali dekrēta 8. panta 2. un 4. punktu, tajā daļā, kurā tas nosaka saimniekaugu izskaušanas pasākumus 100 metru rādiusā ap augiem, kas atzīti par inficētiem ar organismu “Xylella fastidiosa (Wells et al.)”, bez atbilstoša zinātniska pamatojuma, kas skaidri apliecinātu cēloņsakarību starp organisma klātbūtni un par inficētiem uzskatīto augu iedegu?
5)
Vai LESD 296. panta 2. punkts un Nicas Hartas 41. pants liedz piemērot Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmuma 2015/789/ES 6. panta 2. un 4. punktu tajā daļā, kurā tas paredz saimniekaugu tūlītēju aizvākšanu, neatkarīgi no to veselības stāvokļa, 100 metru rādiusā ap augiem, kas pārbaudīti un atzīti par inficētiem, jo tam nav atbilstoša pamatojuma?
6)
Vai piemērotības un samērīguma princips liedz piemērot Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmumu 2015/789/ES – kas Itālijas tiesiskajā regulējumā īstenots ar Ministero delle politiche agricole alimentari e forestali dekrētu – kas paredz pasākumus, lai aizvāktu saimniekaugus, neatkarīgi no to veselības stāvokļa, augus, par kuriem zināms, ka tie ir inficēti ar minēto organismu, un augus ar simptomiem, kas liecina par iespējamu inficēšanos ar organismu “Xylella fastidiosa (Wells et al.)”, vai attiecībā uz kuriem ir aizdomas par inficēšanos ar šo organismu, neparedzot nekādu kompensāciju īpašniekiem, kurus nevar vainot par konkrētā organisma izplatīšanos?
(1) Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā 9OV L 169, 1. lpp.).
(2) Komisijas 2015. gada 18. maija Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (OV L 125, 36. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy