12.9.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 335/27
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 2. decembra spriedumu lietā T-414/13 Kenzo Tsujimoto/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs 2016. gada 12. februārī iesniedza Kenzo Tsujimoto
(Lieta C-85/16 P)
(2016/C 335/36)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Kenzo Tsujimoto (pārstāvji – A. Wenninger-Lenz un M. Ring, Rechtsanwältinnen, kā arī W. von der Osten-Sacken, Rechtsanwalt)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Kenzo
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
—
atcelt Vispārējās Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 2. decembra spriedumu lietā T-414/13;
—
pieņemt galīgo nolēmumu lietā;
—
piespriest EUIPO un Kenzo S.A. atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar procesu Apelācijas padomē.
Pamati un galvenie argumenti
1.
Regulas par Kopienas preču zīmi 76. panta 2. punkta pārkāpums
Abi KENZO S.A. iesniegtie iebildumi tiek pamatoti ar Regulas par Kopienas preču zīmi (1) 8. panta 5. punktu. Abās lietās Apelācijas padome ir ņēmusi vērā apgalvojumus saistībā ar reputāciju pamatojošos pierādījumus, kurus persona, kas iebilst, bija iesniegusi Iebildumu nodaļai, lai pierādītu preču zīmes patiesu izmantošanu. Nav apstrīdams, ka attiecīgie dokumenti tika iesniegti pēc tam, kad bija beidzies termiņš, kas saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 1. punktu ir paredzēts pierādījumu par agrāku tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu iesniegšanai. No Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 1. un 2. punkta un 20. noteikuma 1. punkta izriet, ka iebildumi, kas ir pamatoti ar Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 5. punktu ir jānoraida, ja persona, kas iebilst, pierādījumus saistībā ar agrākas preču zīmes reputāciju neiesniedz Biroja precizētajā laikposmā. Tomēr Vispārējā tiesa ir izdarījusi secinājumu, ka Apelācijas padomei ir novērtējuma brīvība, nosakot, vai attiecīgos pierādījumus būtu jāņem vērā, lai pamatotu apgalvojumus saistībā ar reputāciju, ka Apelācijas padome ir savu novērtējuma brīvību atzinusi un izmantojusi, un ir norādījusi pareizus iemeslus šo pierādījumu vērā ņemšanai. Apelācijas sūdzības iesniedzējs savukārt uzskata, ka Vispārējā tiesa savos konstatējumos, ar kuriem tā ir atzinusi Apelācijas padomes novērtējuma brīvību, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kas ir kvalificējama kā Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 1. un 2. punkta un 20. noteikuma 1. punkta nepareiza piemērošana.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs apzinās pārējo lietas dalībnieku apgalvojumus, ka patiesu izmantošanu pamatojošo dokumentu ņemšanas vērā, lai pamatotu reputāciju, pieļaujamība ir jāvērtē nevis saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 (2) 20. noteikuma 1. punktu, bet gan tās 50. noteikuma 1. punkta trešo daļu kā speciālu procesuālu noteikumu procesā Apelācijas padomē.
Pat tad ja Apelācijas padomes novērtējuma brīvība būtu jātulko atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta trešajai daļai, Apelācijas padome šo novērtējuma brīvību izmantoja nepareizi un Vispārējā tiesa nepareizi piemēroja Regulas par Kopienas preču zīmi 76. panta 2. punktu, apstiprinot Apelācijas padomes apsvērumus attiecībā uz nesaraujamo saikni starp pierādījumiem par izmantošanu un pierādījumiem par reputāciju kā tās novērtējuma brīvības pareizas izmantošanas izpausmi. Patiesībā Apelācijas padome pat neesot noteikusi savas novērtējuma brīvības apjomu, t.i. nosakot, vai novērtējuma brīvība izskatāmajā lietā ir izmantojama ierobežoti vai nē. Ja Apelācijas padome savu novērtējuma brīvību būtu izmantojusi pareizi, tai būtu bijis jāatzīst, ka novērtējuma brīvība saskaņā ar spriedumu Rintisch (lieta C-120/12 P, Bernhard Rintisch/ITSB) ir jāizmanto ierobežoti. Šajos apstākļos vienīgais veids, kā novērtējuma brīvību varēja izmantot ierobežoti, būtu bijis neņemt vērā reputāciju pamatojošos dokuments. Vispārējā tiesa nav ievērojusi faktu, ka Apelācijas padome nebija pareizi noteikusi savas novērtējuma brīvības apjomu un nebija savu novērtējuma brīvību piemērojusi atbilstoši tās apjomam, šādi pārkāpjot Regulas par Kopienas preču zīmi 76. panta 2. punktu.
2.
Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 5. punkta pārkāpums
Apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa preču zīmes “KENZO” un “KENZO ESTATE” nav salīdzinājusi vispārējā kontekstā un šādi ir pārkāpusi Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 5. punktu. Apelācijas sūdzības iesniedzējs turklāt apgalvo, ka Vispārējā tiesa apgalvojumus saistībā ar reputāciju ir apstiprinājusi, pamatojoties uz dokumentiem, kurus Apelācijas padomes īstenotas pareizas tiesību piemērošanas un pareizas novērtējuma brīvības izmantošanas gadījumā vērā ņemt nedrīkstēja. Turpinājumā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa, secinot, ka apstrīdētā preču zīme ietver asociācijas iespēju ar agrāko preču zīmi un tās izmantošanā tiktu netaisnīgi gūts labums no agrākās preču zīmes reputācijas, nav veikusi vajadzīgo visaptverošo novērtējumu. Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Apelācijas padome un Vispārēja tiesa ir kļūdījušās, secinot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nav pamatojis “pietiekama iemesla” esamību Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 5. punkta izpratnē.
(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV 2009 L 78, 1. lpp.).
(2) Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1995 L 303, 1. lpp.).