17.5.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 175/7
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 15. februārī iesniedza Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākija) – Radosław Szoja/Sociálna poisťovňa
(Lieta C-89/16)
(2016/C 175/06)
Tiesvedības valoda –slovāku
Iesniedzējtiesa
Najvyšší súd Slovenskej republiky
Pamatlietas puses
Prasītājs: Radosław Szoja
Atbildētāja: Sociálna poisťovňa
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1) 13. panta 3.punktu, to skatot kopā ar tiesībām uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem un sociāliem pakalpojumiem, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 34. panta 1. un 2. punktā, pamata tiesvedībā aplūkojamā strīda apstākļos, neņemot vērā precizējumus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (2), 14. pantā, un bez iespējas piemērot minētās regulas 16. pantā minēto procedūru, ir iespējams interpretēt tādējādi, ka nenozīmīgs darba laika ilgums vai zems personas, kas veic savu darbību nodarbinātas personas statusā, atalgojums neiespaido to valsts tiesību izvēli, kas piemērojamas gadījumā, kad tiek apvienota darbība nodarbinātas personas statusā un darbība pašnodarbinātas personas statusā, proti, ka minētais īstenošanas regulas 14. pants netiek piemērots pamatregulas 13. panta 3. punkta interpretēšanai?
2)
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai gadījumā, kad starp abām regulām – proti, pamatregulu un īstenošanas regulu, kas konkrētajā lietā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu – piemērošanas laikā rodas pretruna, valsts tiesa var vērtēt tajās paredzētos noteikumus uz to normatīvā spēka pamata, proti, pamatojoties uz to rangu Savienības tiesību hierarhijā?
3)
Vai ir iespējams uzskatīt pamatregulas noteikumu interpretāciju, ko sniegusi administratīvā komisija saskaņā ar pamatregulas 72. pantu, par saistošu Eiropas Savienības iestādes sniegtu interpretāciju, no kuras valsts tiesa nevar atkāpties, un kas tātad vienlaikus liedz uzdot prejudiciālu jautājumu, vai arī runa ir tikai par vienu no pieļaujamām Eiropas Savienības tiesību interpretācijām, kas valsts tiesai ir jāņem vērā kā viens no elementiem, uz kuriem pamatot savu lēmumu?
(1) OV L 166, 1. lpp.
(2) OV L 284, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy