16.8.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 296/18
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2016. gada 4. februāra spriedumu lietā T-247/14 Meica Ammerländische Fleischwarenfabrik Fritz Meinen GmbH & Co. KG/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs 2016. gada 29. martā iesniedza Meica Ammerländische Fleischwarenfabrik Fritz Meinen GmbH & Co. KG
(Lieta C-182/16 P)
(2016/C 296/23)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Meica Ammerländische Fleischwarenfabrik Fritz Meinen GmbH & Co. KG (pārstāvis – S. Labesius, Rechtsanwalt)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs un Salumificio Fratelli Beretta SpA
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
daļēji atcelt pārsūdzēto spriedumu un atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Apelācijas ceturtās padomes lēmumu attiecībā uz to prasības Vispārējā tiesā daļu, kura tikusi noraidīta, vai, pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, ciktāl tā attiecas uz šo prasības daļu; un
—
piespriest atbildētājam un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesvedībā Vispārējā tiesā radušos tiesāšanās izdevumus un piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesvedībā Tiesā radušos tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzība esot balstīta uz Vispārējās tiesas pieļautu pārkāpumu Savienības tiesību piemērošanā, jo tā savā 2016. gada 4. februāra spriedumā esot pārkāpusi Padomes Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kā arī LESD 296. panta 2. punktu.
Kopumā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu sajaukšanas iespējas vērtējumā attiecībā uz agrākās preču zīmes “MINI WINI” atšķirtspēju un apzīmējumu un preču līdzību saistībā ar Eiropas Savienības preču zīmes “Stick MiniMINI [..]” reģistrācijas pieteikumu, kā arī attiecībā uz elementa “MiniMINI” autonomo un atšķirīgo vietu reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē. Turklāt Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka preču zīmes vāji raksturīgie elementi arī palielina sajaukšanas iespēju tāpat kā preču izplatīšanas īpašie apstākļi, kuriem ir ietekme uz konkrētās sabiedrības daļas uzmanības pakāpi un tās tendenci saīsināt preču zīmi uz vāju elementu, kas tomēr dominējošs no vizuālā viedokļa.
Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo, pat ja vārdisks elements ir jāuzskata par tādu, kam ir vienīgi aprakstošs raksturs, šāds raksturs neliedz šo elementu uzskatīt par dominējošu apzīmējumu līdzības vērtējuma mērķiem. Tāpat Vispārējās tiesas spriedums esot balstīts uz sagrozītiem faktiem attiecībā uz dominējošo elementu vērtējumu attiecībā uz to izmēru un vietu apzīmējumā, kas ir apstrīdētās Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikuma priekšmets. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, ciktāl tā apgalvoja, ka vizuālā līdzība ir jāizvērtē atkarībā no Eiropas Savienības preču zīmes, kuras reģistrācijas pieteikums ticis apstrīdēts, vizuālo elementu atšķirtspējas pakāpes. Visbeidzot pārsūdzētais spriedums neesot pienācīgi pamatots, jo Vispārējā tiesa nav pamatojusi savu vērtējumu attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas uzmanības pakāpi attiecībā uz specifiskām konkrētajām precēm.
(1) OV 2009, L 78, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy