18.7.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 260/17
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 7. aprīlī iesniedza Amtsgericht Kehl (Vācija) – I
(Lieta C-195/16)
(2016/C 260/22)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Amtsgericht Kehl
Pamatlietas puses
Prasītājs: I
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Eiropas Savienības tiesības, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Direktīvas 2006/126/EK par vadītāju apliecībām (1) (turpmāk tekstā – “Trešā direktīva”) 2. pants vai Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – “LESD”) 18., 21., 45., 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām netiek pieļauts dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā netiek atzītas citā dalībvalstī iegūtas vadīšanas tiesības, it īpaši, ja šīs vadīšanas tiesības ir iegūtas atbilstoši Trešās direktīvas prasībām?
2)
Vai Eiropas Savienības tiesības, it īpaši Trešās direktīvas 2. pants vai LESD 18., 21., 45., 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām netiek pieļauts dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā netiek atzīts leģitimācijas dokuments, ko cita dalībvalsts ir izsniegusi saskaņā ar Trešās direktīvas prasībām šajā dalībvalstī iegūtu vadīšanas tiesību īpašniekam, arī tad, ja šā leģitimācijas dokumenta derīgumu šī dalībvalsts ir ierobežojusi uz noteiktu laiku un tas ir spēkā tikai tās teritorijā, un turklāt šis leģitimācijas dokuments neatbilst Trešajā direktīvā noteiktā vadītāja apliecības parauga prasībām?
3)
Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde, vai Eiropas Savienības tiesības, it īpaši Trešās direktīvas 2. pants vai LESD 18., 21., 45., 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām netiek pieļauts dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā par transportlīdzekļa vadīšanu kā par kriminālpārkāpumu ir paredzēts kriminālsods, jo transportlīdzekļa vadītājam nav vadīšanas tiesību, lai gan citā dalībvalstī šis transportlīdzekļa vadītājs ir ieguvis vadīšanas tiesības atbilstoši Trešās direktīvas prasībām, tomēr viņš tās nevar apliecināt ar leģitimācijas dokumentu, kas atbilst Trešajā direktīvā noteiktajam vadītāja apliecības paraugam?
4)
Ja uz otro jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde, vai Eiropas Savienības tiesības, it īpaši Trešās direktīvas 2. pants vai LESD 18., 21., 45., 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām netiek pieļauts dalībvalsts, kurā galīgā vadītāja apliecība tās pretendentam parasti tiek izsniegta uzreiz pēc praktiskā braukšanas eksāmena izturēšanas, tiesiskais regulējums, kurā par transportlīdzekļa vadīšanu kā par administratīvu pārkāpumu ir paredzēts administratīvs sods, jo transportlīdzekļa vadītājs, kurš citā dalībvalstī ir ieguvis vadīšanas tiesības atbilstoši Trešās direktīvas prasībām, brauciena laikā nevar uzrādīt galīgo vadītāja apliecību savu vadīšanas tiesību apliecināšanai, jo, ņemot vērā īpatnības, kas šajā dalībvalstī ir raksturīgas galīgās vadītāja apliecības izsniegšanas procedūrai un ko transportlīdzekļa vadītājs nevar ietekmēt, šāda vadītāja apliecība viņam vēl nav izsniegta, bet tās vietā brauciena laikā viņa rīcībā ir oficiāls sertifikāts par vadīšanas tiesību iegūšanai nepieciešamo nosacījumu izpildi?
(1) OV L 403, 18. lpp.