27.6.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 232/7
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 3. marta spriedumu lietā T-15/14 Simet/Komisija 2016. gada 20. aprīlī iesniedza Simet SpA
(Lieta C-232/16 P)
(2016/C 232/09)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Simet SpA (pārstāvji – A. Clarizia, C. Varrone un P. Clarizia, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt pārsūdzēto spriedumu (lieta T-15/14), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt Komisijas 2013. gada 2. oktobra Lēmumu 2014/201/ES par kompensāciju, kas jāmaksā Simet SpA par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, kuri sniegti laikposmā no 1987. gada līdz 2003. gadam (valsts atbalsta pasākums SA.33037 (2012/C) – Itālija), un atcelt šo lēmumu;
—
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka ir pieļauti šādi pārkāpumi:
—
pārkāpts LESD 107. pants, jo tā nosprieda, ka kompensācijas maksājumi Simet labā, kas piešķirti saskaņā ar Itālijas Consiglio di Stato spriedumu un ko paziņojušas valsts iestādes, ir valsts atbalsts, lai gan valsts tiesas izskatītā lieta bija par apelācijas sūdzības iesniedzējai nodarīto zaudējumu, kas radušies Infrastruktūru un transporta ministrijas pieņemto tiesību aktu prettiesiskuma dēļ saistībā ar starpreģionālā ceļa transporta pakalpojumu sniegšanu laikā no 1987. līdz 2003. gadam, atlīdzināšanu;
—
pārkāpta Regula (EEK) Nr. 1191/69 (1), jo Vispārējā tiesa neesot konstatējusi, ka Itālijas tiesiskais regulējums neatbilst minētajai regulai divu iemeslu dēļ: 1) tādēļ, ka ar to privātpersonām tika noteikts pienākums veikt savu uzņēmējdarbību tikai kā sabiedrisko pakalpojumu, lai gan atbilstoši Regulai Nr. 1191/69 šāds uzņēmējdarbības veikšanas veids ir aizliegts, ciktāl sabiedriskais pakalpojums nozīmē, ka koncesionāram ir sabiedriskā pakalpojuma pienākums; 2) tādēļ, ka tā neparedzēja kompensāciju par uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem; pēc grozījumiem, kuri veikti ar Regulu (EEK) Nr. 1893/91 (2), Simet vairs nevarēja noteikt sabiedrisko pakalpojumu pienākumu kopš brīža, kad tā darbojās kā starpreģionālā pasažieru ceļu transporta uzņēmums;
—
pārkāpta Regula (EEK) Nr. 1191/69, jo, tā kā Vispārējā tiesa esot nepareizi nospriedusi, ka Komisijas lēmums, saskaņā ar kuru maksājumi Simet labā ir valsts atbalsts, esot tiesisks, ciktāl šī sabiedrība grāmatvedībā nav nodalījusi ar apskatāmo darbību saistītās izmaksas, esot pastāvējis pārmērīgas kompensācijas risks. Pretēji Vispārējās tiesas apgalvotajam, regulas 5. un nākamajos pantos esot paredzēta citādāka metode kompensācijas pasākuma noteikšanai, kas pamatojas uz “ietekmi”, kāda šo sabiedriskā pakalpojuma pienākumu uzlikšanai varētu būt uz uzņēmuma konkurētspējas zudumu kopumā;
—
pārkāpti principi, kas regulē privātpersonām Savienības tiesību pārkāpuma dēļ nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu, kas ir principi, atbilstoši kuriem, ja dalībvalsts iestāde atbilstoši savai kompetencei veic Savienības tiesībām pretēju administratīvu pasākumu, tas izraisa tai pienākumu atlīdzināt zaudējumu pasākuma adresātam, ņemot vērā tā prettiesiskumu.
(1) Padomes 1969. gada 26. jūnija Regula (EEK) Nr. 1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē (OV L 156, 1. lpp.).
(2) Padomes 1991. gada 20. jūnija Regula (EEK) Nr. 1893/91, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē (OV L 169, 1. lpp.).