1.8.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 279/16
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 11. marta rīkojumu lietā T-94/15 Binca Seafoods GmbH/Eiropas Komisija 2016. gada 13. maijā iesniedza Binca Seafoods GmbH
(Lieta C-268/16 P)
(2016/C 279/22)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Binca Seafoods GmbH (pārstāvis – H. Schmidt, advokāts)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas 2016. gada 11. marta rīkojumu lietā T-94/15 un
—
atcelt Komisijas 2014. gada 18. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1358/2014, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 attiecībā uz bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku izcelsmi, akvakultūras dzīvnieku turēšanas praksi, bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku barību un produktiem un vielām, kuras atļauts izmantot bioloģiskajā akvakultūrā (1).
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzībā tiek lūgts atcelt Vispārējās tiesas 2016. gada 11. marta rīkojumu lietā T-94/15, ar ko ir noraidīta prasītājas prasība atcelt tiesību aktu attiecībā uz Komisijas 2014. gada 18. decembra Īstenošanas regulu Nr. 1358/2014, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 attiecībā uz bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku izcelsmi, akvakultūras dzīvnieku turēšanas praksi, bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku barību un produktiem un vielām, kuras atļauts izmantot bioloģiskajā akvakultūrā un lūgts attiecīgi atcelt šo regulu.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ir pārkāptas viņas tiesības uz tiesību aizsardzību tiesā, kas ir paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas VI sadaļas 47. pantā. Būtībā prasība atcelt tiesību aktu esot atļauta Eiropas Savienības primārajās tiesībās. Pamattiesību hartas 47. panta pirmajā teikumā paredzētās pamattiesības ir vērstas uz to, lai varētu efektīvi tikt izmantoti tiesību aizsardzības līdzekļi, kuri būtībā ir atļauti. Vispārējās tiesas rīkojums aizskar apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli Hartas 47. panta pirmā teikumā garantēto tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību izpratnē.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ir pārkāptas viņas pamattiesības, kas ir paredzētas 47. panta otrajā teikumā, jo, pret viņas prasību neattiecoties kā pret efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, tiek aizskartas viņas 21. pantā paredzētās pamattiesības uz nediskrimināciju un viņas 16. pantā paredzētās tiesības uz darījumdarbības brīvību. Vispārējā tiesa viņas prasības mērķi, proti, tikt aizsargātai pret konkurentiem, ir nepamatoti interpretējusi kā mērķi pašai izmantot pagarinātos pārejas noteikumus, taču tas neesot viņas prasības atcelt tiesību aktu mērķis.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka viņa kā Vjetnamas izcelsmes pangasija akvakultūras produktu piegādātāja ir tikusi diskriminēta salīdzinājumā ar citiem dzīvnieku akvakultūras produktu piegādātājiem, it īpaši tiem, kuri atrodas Eiropas Savienībā un attiecībā uz kuriem pārejas noteikumi ar apstrīdēto regulu ir tikuši pagarināti, atstājot tos spēkā pēc 2015. gada beigām, savukārt pangasijam piemērojamo pārējas noteikumu darbības termiņš ir beidzies.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka tās konkurenti patvaļīgas labvēlīgākas attieksmes dēļ var piedāvāt produktus, izmantojot norādi “Bio”, savukārt viņai tas tiek liegts. Tā apgalvo, ka konkurentiem ir netaisnīgas konkurences priekšrocības, kuras nekādi nav attaisnojamas, jo viņiem, lai gan arī viņi neizpilda ES bioloģisko produktu jomas tiesību prasības, ir atļauts izmantot norādi “Bio”. Apelācijas sūdzības mērķis ir panākt, lai Savienības likumdevēja attieksme pret to būtu tāda pati.
Tā apgalvo, ka ir pārkāpts Pamattiesību hartas 20. pantā paredzētais vispārējais vienlīdzības princips un ir notikusi diskriminācijas 21. panta izpratnē. Tā arī apgalvo, ka ir pārkāptas viņas pamattiesības uz darījumdarbības brīvības nodrošināšanu, kas ir paredzētas Pamattiesību hartas 16. pantā.
(1) OV L 365, 97. lpp.