29.8.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 314/9
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 20. maijā iesniedza Handelsgericht Wien (Austrija) – RMF Financial Holdings Sàrl/Heta Asset Resolution AG
(Lieta C-282/16)
(2016/C 314/14)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Handelsgericht Wien
Pamatlietas puses
Prasītāja: RMF Financial Holdings Sàrl
Atbildētāja: Heta Asset Resolution AG
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Direktīvas 2014/59/ES (1), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu, 2. panta 1. punkta 2. un 23. apakšpunkts, tos lasot kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktu, atbilstoši kuram “kredītiestāde” ir uzņēmums, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un savā vārdā piešķir aizdevumus (=CRR iestāde), ir jāinterpretē tādējādi, ka Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta piemērošanas jomā ietilpst arī likvidācijas struktūra [Abbaueinheit (Abbaugesellschaft)], kurai vairs nav bankas darbības licences bankas darījumu veikšanai vai attiecīgi tā, pamatojoties uz likumā piešķirtu atļauju, drīkst veikt tikai viena veida (bankas) darījumu, kura mērķis ir bankas portfeļa likvidācija?
2)
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK (3) par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju 3. panta 2. punkts (kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvas 2014/59/ES 117. panta 1. punktu) ir jāinterpretē tādējādi, ka, arī ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktu, (neņemot vērā noliedzošu atbildi uz pirmo jautājumu) valsts administratīvās iestādes noteikts norakstīšanas pasākums bez jebkādām papildu formalitātēm ir neierobežoti juridiski saistošs citu dalībvalstu rezidentiem?
3)
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: Vai Savienības tiesībās garantētā kapitāla brīvai apritei, kas izriet no LESD 63. panta 1. punkta, ir pretrunā tāda valsts tiesību norma, ar kuru tiek paplašināta Direktīvas 2014/59/ES piemērošanas joma, to attiecinot uz likvidācijas struktūru [..], kurai vairs nav bankas darbības licences bankas darījumu veikšanai vai attiecīgi tā, pamatojoties uz likumā piešķirtu atļauju, drīkst veikt tikai tādus (bankas) darījumus, kuru mērķis ir bankas portfeļa likvidācija?
4)
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: Vai, ņemot vērā “effet utile” principu un LES 4. panta 3. punktā nostiprināto lojālas sadarbības principu, Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts administratīvās iestādes noteiktais norakstīšanas pasākums citā dalībvalstī ir jāatzīst arī tad, ja saskaņā ar valsts tiesību normām Direktīvas 2014/59/ES noteikumus piemēro arī iestādei, kas Direktīvas 2014/59/ES spēkā stāšanās datumā, 2014. gada 2. jūlijā, vēl bija kredītiestāde Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta izpratnē (CRR iestāde), tomēr pirms Direktīvas 2014/59/ES transponēšanas termiņa valsts tiesībās beigām, proti, 2014. gada 31. decembra, šo statusu ir zaudējusi[?]
5)
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Vai Direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu, 2. panta 1. punkta 67. apakšpunktā un 44. panta 2. punkta b) apakšpunktā ietvertais jēdziens “nodrošinātas saistības”, it īpaši ņemot vērā Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ietilpst arī saistības, par kurām saskaņā ar likumu galvojumu ir sniegusi publisko tiesību reģionālā iestāde (izskatāmajā lietā – Karintijas federālā zeme, Austrija)?
6)
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Vai Direktīvas 2014/59/ES 43. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 59. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāda valsts tiesību norma, no kuras izriet, ka pasākums, kas atbilst Direktīvas 2014/59/ES 43. pantā paredzētajam rekapitalizācijas instrumentam, tiek īstenots situācijā, kad vairs nav reālu izredžu atjaunot iestādes dzīvotspēju un sistēmiski nozīmīgi pakalpojumi vairs tiek nodoti pagaidu iestādei un vairs netiek pārdotas arī pārējās attiecīgās iestādes uzņēmuma daļas, bet gan šīs iestādes vienīgais mērķis ir aktīvu, tiesību un saistību pārvaldīšanas nolūkā pienācīgi, aktīvi un optimāli realizēt šos atsevišķos aktīvus, tiesības un saistības (bankas portfeļa likvidācija)? Vai šādā gadījumā atbilstoši Direktīvas 2014/59/ES prasībām šī likvidācijas struktūra būtu jālikvidē, pirmkārt, īstenojot strukturētu maksātnespējas procedūru?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012; OV L 173, 190. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012; OV L 176, 1. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīva 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju; OV L 125, 15. lpp.