26.9.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 350/14
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 27. jūnijā iesniedza Arbeitsgericht Verden (Vācija) – Ute Kleinsteuber/Mars GmbH
(Lieta C-354/16)
(2016/C 350/18)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Arbeitsgericht Verden
Pamatlietas puses
Prasītāja: Ute Kleinsteuber
Atbildētāja: Mars GmbH
Prejudiciālie jautājumi
1.
a)
Vai atbilstošās Savienības tiesību normas, it īpaši Direktīvas 97/81 par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu (1), kas grozīta ar Direktīvu 98/23 (2), pielikumā iekļautā Pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu 4. klauzulas 1. un 2. punkts, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (3), 4. pants, to lasot kopsakarā ar 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (4), ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādas valsts tiesību normas vai praksi, kurās, nosakot arodpensijas apmēru, tiek nošķirts starp darba ienākumu, kas nesasniedz likumiskās pensiju apdrošināšanas maksimālo iemaksu aprēķina slieksni, un darba ienākumu, kas pārsniedz maksimālo iemaksu aprēķina slieksni (tā saucamā “dalītā pensiju aprēķina formula”), un, to darot, ienākums no nepilna darba laika darba netiek vērtēts tādējādi, ka vispirms tiek aprēķināts par pilna darba laika darbu maksājamais ienākums, no tā tiek aprēķināta ienākuma daļa, kas nesasniedz un kas pārsniedz maksimālo iemaksu aprēķina slieksni, un tad šī attiecība tiek pārnesta uz samazināto ienākumu no nepilna darba laika darba?
Ja atbilde uz pirmā jautājuma a) punktu ir noliedzoša:
b)
Vai atbilstošās Savienības tiesību normas, it īpaši Direktīvas 97/81 par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu, kas grozīta ar Direktīvu 98/23, pielikumā iekļautā Pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu 4. klauzulas 1. un 2. punkts, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, 4. pants, to lasot kopsakarā ar 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādas valsts tiesību normas vai praksi, kurās, nosakot arodpensijas apmēru, tiek nošķirts starp darba ienākumu, kas nesasniedz likumiskās pensiju apdrošināšanas maksimālo iemaksu aprēķina slieksni, un darba ienākumu, kas pārsniedz maksimālo iemaksu aprēķina slieksni (tā saucamā “dalītā pensiju aprēķina formula”), un attiecībā uz darba ņēmēju, kura daļēji ir strādājusi pilna darba laika darbu un daļēji – nepilna darba laika darbu, netiek piemērota dažādos laika posmos (piemēram, atsevišķos kalendārajos gados) iedalīta pieeja, bet gan tiek aprēķināta vienota nodarbinātības pakāpe par visu darba tiesisko attiecību ilgumu un dalītā pensiju aprēķina formula tiek piemērota tikai tādējādi iegūtai vidējai darba samaksai?
2.
Vai atbilstošās Savienības tiesību normas, it īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā nostiprinātais un ar 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, it īpaši tās 1., 2. un 6. pantu, precizētais diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādas valsts tiesību normas vai praksi, kurās ir paredzēts noteikt arodpensiju tādā apjomā, kas atbilst attiecībai starp uzņēmumā nostrādāto laiku un laiku no darba uzsākšanas uzņēmumā līdz pensijas vecuma sasniegšanai likumiskās pensiju apdrošināšanas sistēmā (pro rata temporis aprēķins atbilstoši m/n-tel principam), ierobežojot maksimālo vērā ņemamo darba stāžu uzņēmumā, kā rezultātā darba ņēmēji, kuri uzņēmumā strādājuši, nodarbinātības attiecības uzsākot jaunībā, saņem mazāku arodpensiju nekā darbinieki, kuri uzņēmumā strādājuši, nodarbinātības attiecības uzsākot lielākā vecumā, lai gan abu kategoriju darbinieki uzņēmumā ir nostrādājuši vienādu laiku?
(1) Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu (OV 1998, L 14, 9. lpp.).
(2) Padomes 1998. gada 7. aprīļa Direktīva 98/23/EK par to, lai Direktīvu 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu attiecinātu uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (OV 1998, L 131, 10. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (OV 2006, L 204, 23. lpp.).
(4) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).