19.9.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 343/30
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 29. jūnijā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Bundesrepublik Deutschland/Aziz Hasan
(Lieta C-360/16)
(2016/C 343/42)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesverwaltungsgericht
Pamatlietas puses
Prasītāja: Bundesrepublik Deutschland
Atbildētājs: Aziz Hasan
Prejudiciālie jautājumi
1)
Ja trešās valsts valstspiederīgais pēc otra patvēruma pieteikuma iesniegšanas citā dalībvalstī (šajā gadījumā – Vācija), pamatojoties uz to, ka tiesa ir noraidījusi viņa pieteikumu apturēt pārsūtīšanas lēmumu, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulai (ES) Nr. 604/2013 (1) (Dublinas III regula) ir ticis pārsūtīts uz sākotnēji atbildīgo dalībvalsti (šajā gadījumā – Itālija), kurā tika iesniegts pirmais patvēruma pieteikums, un viņš pēc tam nekavējoties ir nelikumīgi atgriezies otrajā dalībvalstī (šajā gadījumā –Vācija):
a)
Vai saskaņā ar Dublinas III regulas principiem pārsūtīšanas lēmuma pārskatīšanai tiesā galvenā nozīme ir faktiskajai situācijai pārsūtīšanas brīdī, jo atbildība galīgi ir noteikta līdz ar laikus veikto pārsūtīšanu un tāpēc turpmākajai faktisko apstākļu attīstībai vairs nav piemērojamas Dublinas III regulas normas par atbildības noteikšanu, vai arī ir jāņem vērā atbildības noteikšanai vispārīgi būtisko apstākļu, piemēram, atpakaļuzņemšanas vai (atkārtotas) pārsūtīšanas termiņu izbeigšanās, turpmākā attīstība?
b)
Vai pēc atbildības galīgas noteikšanas, pamatojoties uz pārsūtīšanas lēmumu, ir iespējams veikt turpmākas pārsūtīšanas uz sākotnēji atbildīgo dalībvalsti, un vai šai dalībvalstij saglabājas pienākums trešās valsts valstspiederīgo uzņemt?
2)
Ja līdz ar pārsūtīšanu atbildība nav galīgi noteikta: kura no turpmāk minētajām normām ir piemērojama personai Dublinas III regulas 18. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunkta izpratnē saistībā ar vēl nepabeigtu apelācijas tiesvedību par jau izpildītu pārsūtīšanas lēmumu:
a)
Dublinas III regulas 23. pants (pēc analoģijas), no kā izriet, ka laikus neiesniegta jauna atpakaļuzņemšanas pieprasījuma gadījumā atbildība var pāriet saskaņā ar Dublinas III regulas 23. panta 2. un 3. punktu, vai
b)
Dublinas III regulas 24. pants (pēc analoģijas), vai
c)
neviena no a) un b) apakšjautājumā minētajām tiesību normām?
3)
Ja šādai personai (pēc analoģijas) nav piemērojams ne Dublinas III regulas 23. pants, ne 24. pants (otrā jautājuma c) apakšjautājums): vai, pamatojoties uz apstrīdēto pārsūtīšanas lēmumu, līdz par to uzsāktas apelācijas tiesvedības beigām ir iespējams veikt turpmākas pārsūtīšanas uz sākotnēji atbildīgo dalībvalsti (šajā gadījumā – Itālija), un vai šai dalībvalstij saglabājas pienākums uzņemt trešās valsts valstspiederīgo neatkarīgi no vēl citu atpakaļuzņemšanas pieprasījumu iesniegšanas, neievērojot Dublinas III regulas 23. panta 3. punktā vai 24. panta 2. punktā paredzētos termiņus, un neatkarīgi no Dublinas III regulas 29. panta 1. un 2. punktā paredzētajiem pārsūtīšanas termiņiem?
4)
Ja šādai personai (pēc analoģijas) nav piemērojams Dublinas III regulas 23. pants (otrā jautājuma a) apakšjautājums): vai, iesniedzot jaunu atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, (pēc analoģijas) ir jāievēro Dublinas III regulas 23. panta 2. punktā paredzētais jaunais termiņš? Ja atbilde ir apstiprinoša: vai šis jaunais termiņš sākas no brīža, kad atbildīgā iestāde uzzina par atkārtotu ieceļošanu, vai arī termiņa sākums ir atkarīgs no cita notikuma?
5)
Ja šādai personai (pēc analoģijas) nav piemērojams Dublinas III regulas 24. pants (otrā jautājuma b) apakšjautājums):
a)
Vai, iesniedzot jaunu atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, (pēc analoģijas) ir jāievēro Dublinas III regulas 24. panta 2. punktā paredzētais jaunais termiņš? Ja atbilde ir apstiprinoša: vai šis jaunais termiņš sākas no brīža, kad atbildīgā iestāde uzzina par atkārtotu ieceļošanu, vai arī termiņa sākums ir atkarīgs no cita notikuma?
b)
Ja cita dalībvalsts (šajā gadījumā – Vācija) pieļauj, ka beidzas saskaņā ar Dublinas III regulas 24. panta 2. punktu (pēc analoģijas) ievērojamais termiņš: vai jauna patvēruma pieteikuma iesniegšana saskaņā ar Dublinas III regulas 24. panta 3. pantu tieši pamato citas dalībvalsts (šajā gadījumā –Vācija) atbildību vai arī tā, neņemot vērā jauno patvēruma pieteikumu, var vēlreiz pieprasīt atpakaļuzņemšanu sākotnēji atbildīgajai dalībvalstij (šajā gadījumā – Itālija), neievērojot nekādu termiņu, vai pārsūtīt ārvalstnieku uz šo dalībvalsti, neiesniedzot atpakaļuzņemšanas pieprasījumu?
c)
Ja cita dalībvalsts (šajā gadījumā – Vācija) pieļauj, ka beidzas saskaņā ar Dublinas III regulas 24. panta 2. punktu (pēc analoģijas) ievērojamais termiņš: vai tad citā dalībvalstī (šajā gadījumā – Vācija) pirms pārsūtīšanas iesniegta patvēruma pieteikuma pārskatīšana tiesā ir jāpielīdzina jauna patvēruma pieteikuma iesniegšanai saskaņā ar Dublinas III regulas 24. panta 3. punktu?
d)
Ja cita dalībvalsts (šajā gadījumā – Vācija) pieļauj, ka beidzas saskaņā ar Dublinas III regulas 24. panta 2. punktu (pēc analoģijas) ievērojamais termiņš, kā arī ārvalstnieks neiesniedz jaunu patvēruma pieteikumu, un citā dalībvalstī (šajā gadījumā – Vācija) pirms pārsūtīšanas iesniegta patvēruma pieteikuma pārskatīšana tiesā nav pielīdzināma jauna patvēruma pieteikuma iesniegšanai saskaņā ar Dublinas III regulas 24. panta 3. punktu: vai cita dalībvalsts (šajā gadījumā – Vācija) var vēlreiz pieprasīt atpakaļuzņemšanu sākotnēji atbildīgajai dalībvalstij (šajā gadījumā – Itālija), neievērojot nekādu termiņu, vai pārsūtīt ārvalstnieku uz šo dalībvalsti, neiesniedzot atpakaļuzņemšanas pieprasījumu?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 31. lpp.).