19.9.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 343/31
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2016. gada 12. maija spriedumu lietā T-669/14 Trioplast Industrier AB/Eiropas Komisija 2016. gada 1. jūlijā iesniedza Trioplast Industrier AB
(Lieta C-364/16 P)
(2016/C 343/43)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Trioplast Industrier AB (pārstāvji – T. Pettersson, F. Sjövall, A. Johansson, advokater)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
(a)
atcelt Vispārējās tiesas 2016. gada 12. maija spriedumu lietā T-669/14 Trioplast Industrier/Eiropas Komisija;
(b)
pakārtoti:
(i)
atcelt Komisijas lēmumu, kas ietverts tās 2014. gada 3. jūlija vēstulē, lietā COMP/38354 – Rūpnieciskie maisi – Trioplast Industrier AB;
(ii)
atcelt vai samazināt nokavējuma procentu summu EUR 674 033,32 apmērā, kas tika noteikti Trioplast ar Komisijas lēmumu, kas ietverts tās 2014. gada 3. jūlija vēstulē, lietā COMP/38354 – Rūpnieciskie maisi – Trioplast Industrier AB;
(iii)
piespriest Komisijai atmaksāt Trioplast izdevumus EUR 4 686,64 apmērā, kas bija radušies, lai nodrošinātu nokavējuma procentu samaksu.
(c)
papildus pakārtoti, saskaņā ar LESD 340. panta otro daļu atlīdzināt šādus zaudējumus, kas radušies iepriekš minēto ES tiesību pārkāpumu rezultātā:
(i)
nokavējuma procentus EUR 674 033,32 apmērā vai daļu no tiem;
(ii)
izdevumus EUR 4 686,64 apmērā, kas radušies, nodrošinot nokavējuma procentu samaksu.
(d)
papildus prasījumiem (b) un (c) punktā, saskaņā ar LESD 340. panta otro daļu atlīdzināt šādus zaudējumus, kas radušies iepriekš minēto ES tiesību pārkāpumu rezultātā:
(i)
attiecībā uz laikposmu, kad Komisija neatbrīvoja no bankas garantijas summas vai to nesamazināja pēc Vispārējās tiesas sprieduma lietā T-40/06 – izdevumus EUR 22 783,90 apmērā vai daļu no šīs summas saistībā ar nodrošinājuma sniegšanu.
(e)
piespriest samaksāt procentus attiecībā uz katru summu, kas tiks atzīta par atmaksājamu;
(f)
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā, kā arī Tiesā.
Pamati un galvenie argumenti
1.
Trioplast ir cēlusi Tiesā prasību par Vispārējā tiesā izskatītu lietu un atsaucas uz tajā minētajiem pamatiem. Prasītāja apgalvo, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. pantu un Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 169. panta 2. punktu Vispārējā tiesa, ar 2016. gada 12. maija spriedumu lietā T-669/14 noraidot prasību, esot pieļāvusi kļūdu ES tiesību piemērošanā.
2.
Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka ar 2010. gada [13. septembra] spriedumu [Trioplast Industrier/Komisija, T-40/06, EU:T:2010:388, turpmāk tekstā – “2010. gada spriedums”] 2005. gada lēmums [Komisijas 2005. gada 30. novembra Lēmums C(2005) 4634, galīgā redakcija, (turpmāk tekstā – “2005. gada lēmums”)] tika vienīgi grozīts. Taču ar 2010. gada spriedumu 2005. gada lēmums tika atcelts pilnībā, un tajā tika prasīts Komisijai pieņemt jaunu lēmumu par Trioplast, tiklīdz būs pasludināti spriedumi lietās FLS [2012. gada 6. marta spriedumi, FLS Plast/Komisija (T-64/06, EU:T:2012:102) un FLSmidth/Komisija (T-65/06, EU:T:2012:103).]
3.
Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka apstrīdētā vēstule nevar tikt uzskatīta par pārsūdzamu lēmumu, jo tajā pirmo reizi tika noteikts pienākums Trioplast, kas bija konkrēts un par noteiktu summu.
4.
Treškārt, fakts, ka 2005. gada lēmums tika atcelts ar 2010. gada spriedumu, nozīmē, ka atbilstoši 2005. gada lēmumam nevar noteikt nokavējuma procentus.
5.
Ceturtkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka Komisijas pasākumi neradīja zaudējumus Trioplast, un tai līdz ar to prasība par zaudējumu atlīdzību bija jāizskata pēc būtības.