21.11.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 428/3
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 10. maija spriedumu lietā T-806/14 August Storck KG/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs 2016. gada 27. jūlijā iesniedza August Storck KG
(Lieta C-417/16 P)
(2016/C 428/04)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: August Storck KG (pārstāves – I. Rohr, P. Goldenbaum, Rechtsanwältinnen)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas 2016. gada 10. maija spriedumu lietā T-806/14;
—
atcelt Apelācijas padomes lēmumu lietā R 0644/2014–5 vai, pakārtoti, attiecīgā gadījumā nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;
—
piespriest EUIPO segt savus izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītājai tiesvedībās Tiesā un Vispārējā tiesā radušos tiesāšanās izdevumus, kā arī procesā Apelācijas padomē radušos izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
I.
Pirmais apelācijas sūdzības pamats: Regulas Nr. 207/2009 (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums – nepareizu kritēriju piemērošana
1.
Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, prasot, ka, lai preču zīmei piemistu atšķirtspēja, tai “būtiski ir jāatšķiras no attiecīgajā nozarē pastāvošā standarta vai ieražām”. Tā esot piemērojusi trīsdimensiju preču zīmju, ko veido pašu preču noformējums bez vārdiskiem vai grafiskiem elementiem, kritēriju, kurš ir stingrāks par parastu preču zīmju kritēriju. Šo stingrāko kritēriju nevarēja piemērot, jo reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir divdimensiju preču zīmē, kurā ir attēlots grafisks elements. Stingrāka kritērija piemērošana esot pretrunā pastāvīgajai judikatūrai.
2.
Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, savus apsvērumus pamatojot ar spriedumu Storck/ITSB, C-25/05 P, EU:C:2006:422. Minētā lieta nekādā ziņā neesot salīdzināma ar izskatāmo lietu, jo tā attiecās uz preci (iepakojumā) bez jebkāda grafiska un/vai vārdiska elementa.
3.
Tādu noteikumu piemērošana, kas ir stingrāki nekā vārdisku preču zīmju un grafisku preču zīmju gadījumā piemērojamie noteikumi, turklāt neesot pamatota, jo reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aizsardzības apjoms esot šaurāks pat par to, kāds būtu reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei, ja to veidotu tikai grafisks elements. Piemērojot stingrākus noteikumus, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kurā ir noteikts, ka nereģistrē (vienīgi) preču zīmes, kurām nav atšķirtspējas.
II.
Otrais apelācijas sūdzības pamats: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts – specializācijas principa nepiemērošana
4.
Vispārējā tiesa attiecīgās preces, piešķirot pārlieku plašu nozīmi, ir kvalificējusi kā nedārgas plaša patēriņa preces, pirms kuru pirkšanas nenotiek ilgas pārdomas. Tā rezultātā Vispārējā tiesa esot kļūdaini secinājusi, ka konkrētajai sabiedrības daļai ir zems uzmanības līmenis, it īpaši attiecībā uz iepakojuma raksturiezīmēm.
5.
Vispārējai tiesai attiecībā uz ļoti specifiskajām precēm (proti, saldumiem, šokolādi un šokolādes izstrādājumiem, konditorejas izstrādājumiem un saldētiem krēmiem) drīzāk bija jāanalizē, kāds ir patērētāju piešķirtās uzmanības līmenis un kāda loma šajā ziņā ir ļoti specifiskajam iepakojumam, kas aptverts ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Vispārējā tiesa neesot izvērtējusi ļoti raksturīgos šo preču pirkšanas apstākļus.
6.
Neņemot vērā attiecīgo preču specifiku, Vispārējā tiesa neesot piemērojusi specializācijas principu. Ja Vispārējā tiesa to būtu izdarījusi pareizi, tā būtu ņēmusi vērā, ka attiecīgo preču patērētāji ir ieraduši pievērst lielu vērību iepakojuma krāsām, formai un dizainam. Attiecīgo preču patērētājiem vispār nebūtu nekādas grūtības identificēt preču izcelsmi, pamatojoties vienīgi uz līniju, krāsu un formu kombināciju, kāda piemīt reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei.
(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy