24.10.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 392/9
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 28. jūlijā iesniedza Conseil d'État (Francija) – Ministre des finances et des comptes publics/Marc Lassus
(Lieta C-421/16)
(2016/C 392/12)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Conseil d'État
Pamatlietas puses
Prasītājs: Ministre des finances et des comptes publics
Atbildētājs: Marc Lassus
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai iepriekš minētās 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/434/EEK (1) normas ir jāinterpretē tādējādi, ka – direktīvas piemērošanas jomā ietilpstošās vērtspapīru maiņas gadījumā – ar tām ir pretrunā nodokļa samaksas atlikšanas mehānisms, kurā ir paredzēts, ka, atkāpjoties no principa, saskaņā ar kuru kapitāla pieauguma nodokļa iekasējamības gadījums iestājas tā rašanās gadā, maiņas rezultātā gūtais kapitāla pieaugums tiek konstatēts un aprēķināts vērtspapīru maiņas darījuma laikā un tiek aplikts ar nodokli gadā, kurā ir iestājies notikums, ar kuru izbeidzas nodokļa samaksas atlikšana un kurš cita starpā var būt maiņas laikā saņemto vērtspapīru pārvešana?
2)
Vai, pieņemot, ka kapitāla pieaugums var tikt aplikts ar nodokli, to var ieturēt valsts, kuras rīcībā bija nodokļu ieturēšanas kompetence maiņas darījuma brīdī, kaut gan šīs maiņas sakarā saņemto vērtspapīru pārvešana ir citas dalībvalsts nodokļu ieturēšanas kompetencē?
3)
Ja uz iepriekšējiem jautājumiem tiktu sniegta atbilde, ka ar direktīvu nav pretrunā tas, ka vērtspapīru apmaiņas rezultātā gūtais kapitāla pieaugums tiek aplikts ar nodokli vēlāk nekā maiņas rezultātā saņemtie vērtspapīri, tostarp arī tad, ja abi darījumi nav vienas un tās pašas dalībvalsts nodokļu ieturēšanas kompetencē, vai dalībvalsts, kurā maiņas rezultātā gūtā kapitāla pieauguma aplikšana ar nodokli ir tikusi atlikta, var ieturēt atlikto nodokli par kapitāla pieaugumu šīs pārvešanas laikā, ievērojot piemērojamos divpusējās nodokļu konvencijas noteikumus un neņemot vērā pārvešanas iznākumu, ja šis iznākums ir bijis kapitāla zaudējumi? Šis jautājums ir uzdots gan saistībā ar 1990. gada 23. jūlija direktīvu, gan saistībā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 43. pantā, kas ir kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantu, garantēto brīvību veikt uzņēmējdarbību situācijā, kad nodokļa maksātājs, kura nodokļu rezidence maiņas darījuma brīdī bija Francijā un kurš vērtspapīru pārvešanas darījuma brīdī saskaņā ar šī nolēmuma 4. punktā atgādinātajiem nosacījumiem, varēja izmantot pārvešanas rezultātā radušos kapitāla zaudējumu pārlikšanu?
4)
Ja uz trešo uzdoto jautājumu tiktu sniegta atbilde, ka ir jāņem vērā maiņas rezultātā saņemto vērtspapīru pārvešanā radušies kapitāla zaudējumi, vai dalībvalstij, kurā tika gūts kapitāla pieaugums maiņas rezultātā, kapitāla zaudējumi ir jāpārliek uz kapitāla pieaugumu, vai, tā kā pārvešana nav tās nodokļu ieturēšanas kompetencē, atsacīties no maiņas rezultātā gūtā kapitāla pieauguma aplikšanas ar nodokli?
5)
Ja uz ceturto uzdoto jautājumu tiktu sniegta atbilde, ka pārvešanas rezultātā radušies kapitāla zaudējumi ir jāpārliek uz maiņas rezultātā gūto kapitāla pieaugumu, kāda nodoto vērtspapīru iegādes cena ir jāņem par pamatu, lai aprēķinātu šīs pārvešanas rezultātā radušos kapitāla zaudējumus? It īpaši, vai ir jāņem par pamatu tāda vienota nodoto vērtspapīru iegādes cena kā visu vērtspapīru, ko sabiedrība ieguvusi maiņas rezultātā, kopējā vērtība, kāda ir norādīta deklarācijā par kapitāla pieaugumu, kas dalīta ar šo vērtspapīru skaitu maiņas laikā, vai ir jāņem par pamatu vidējā svērtā iegādes cena, ņemot vērā arī tādus darījumus, kas notikuši pēc maiņas, kā citas iegādes vai tās pašas sabiedrības vērtspapīru bezmaksas izplatīšana?
(1) Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīva 90/394 par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai (OV L 225, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy