31.10.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 402/17
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 2. augustā iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Castilla y León (Spānija) – Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS) un Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS)/José Blanco Marques
(Lieta C-431/16)
(2016/C 402/20)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Superior de Justicia de Castilla y León
Pamatlietas puses
Prasītāji: Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS) un Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS)
Atbildētājs: José Blanco Marques
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai tāds valsts tiesību noteikums kā 1972. gada 23. jūnija Karaļa dekrēta Nr. 1646/1972 6. panta 4. punktā ietvertais, ar kuru paredz, ka 20 % piemaksa no aprēķina bāzes sakarā ar pilnīgu pastāvīgu nespēju strādāt savā ierastajā profesijā pensionāriem, kuri ir vecāki par 55 gadiem, “tiek apturēta, ja darba ņēmējs iegūst darbu”, ir uzskatāms par nepārklāšanās noteikumu Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (1) 12., 46.a, 46.b un 46.c panta un Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2) 5., 53., 54. un 55. panta nozīmē, ņemot vērā, ka Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) ir uzskatījusi, ka šajā valsts tiesību noteikumā ietvertā neatbilstība tiek piemērota ne tikai attiecībā uz nodarbinātību, bet arī uz vecuma pensijas saņemšanu?
2)
Apstiprinošas atbildes gadījumā uz iepriekšējo jautājumu, vai Regulas (EEK) Nr. 1408/71 46.a panta 3.a punkts un Regulas (EK) Nr. 883/2004 53. panta 3.a punkts ir interpretējami tādējādi, ka noteikums par apstrīdētā pabalsta un citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Šveices pensijas nepārklāšanos var tikt piemērots tikai tad, ja pastāv valsts tiesību norma, kurai ir likuma spēks un kurā ir skaidri noteikta neatbilstība starp sociālā nodrošinājuma pabalstiem invaliditātes, vecuma un apgādnieka zaudējuma gadījumā, kā tas ir šajā lietā, un pabalstiem vai ienākumiem, ko pabalsta saņēmējs ir guvis ārzemēs? Vai arī nepārklāšanās noteikums var tikt piemērots attiecībā uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Šveices pensiju saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1408/71 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 883/2004 5. pantu, ja nav konkrētas tiesību normas, bet valsts judikatūrā ir veikta interpretācija, pamatojoties uz kuru pastāv neatbilstība starp apstrīdēto pabalstu un Spānijas tiesībās noteikto vecuma pensiju?
3)
Ja ar atbildi uz iepriekšējo jautājumu tiktu apstiprināta Spānijas nepārklāšanās noteikuma piemērošana (paplašinot tās piemērošanas jomu, pamatojoties uz judikatūru) šajā lietā, neraugoties uz to, ka nav konkrētas tiesību normas par ārzemēs gūtiem pabalstiem vai ieņēmumiem, vai ir jāuzskata, ka 20 % piemaksa, kura, kā iepriekš minēts, saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem sociālā nodrošinājuma jomā sakarā ar pilnīgu pastāvīgu nespēju strādāt savā ierastajā profesijā pienākas darbiniekiem, kuri ir vecāki par 55 gadiem, kā tas ir ticis aprakstīts, ir uzskatāma par tāda paša vai cita veida pabalstu, salīdzinot ar vecuma pensiju, kura ir noteikta Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmā? Vai Regulas (EEK) Nr. 1408/71 4. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 883/2004 3. panta 1. punktā minētā dažādo sociālā nodrošinājuma jomu definīcija ietilpst Kopienas tiesību piemērošanas jomā, vai arī ir jābalstās uz valsts tiesību aktos noteikto definīciju attiecībā uz katru konkrēto pabalstu? Gadījumā, ja šī definīcija ietilptu Kopienas tiesību piemērošanas jomā, vai šajā lietā apstrīdētā 20 % piemaksa no pilnīgas pastāvīgas invaliditātes pensijas aprēķina bāzes ir uzskatāma par invaliditātes pabalstu vai bezdarbnieka pabalstu, ņemot vērā, ka runa ir par pensijas piemaksu sakarā ar pilnīgu pastāvīgu nespēju strādāt savā ierastajā profesijā ievērojot, ka personām, kuras ir vecākas par 55 gadiem, ir grūti atrast citu darbu, pārtraucot minētās piemaksas maksāšanu gadījumā, ja pabalsta saņēmējs kļūst par nodarbināto?
4)
Ja abus minētos pabalstus uzskata par tādiem, kas ir viena veida, un ņemot vērā, ka ne Spānijas darbnespējas pensijas, ne tās piemaksas apmēra noteikšanā netiek ņemti vērā citā valstī veiktie iemaksu periodi, vai Spānijā noteiktā 20 % piemaksa no pilnīgas pastāvīgas invaliditātes pensijas aprēķina bāzes ir uzskatāma par pabalstu, uz kuru attiecas nepārklāšanās noteikumi, ņemot vērā, ka tā apmērs nav atkarīgs no apdrošināšanas un dzīvesvietas periodiem Regulas (EEK) Nr. 1408/71 46.b panta trešā ievilkuma un Regulas (EK) Nr. 883/2004 54. panta 2.a punkta nozīmē? Vai var piemērot nepārklāšanās noteikumu, pat ja minētais pabalsts nav iekļauts ne Regulas (EEK) Nr. 1408/71 IV pielikuma D daļā, ne Regulas (EK) Nr. 883/2004 IX pielikumā?
5)
Apstiprinošas atbildes uz iepriekšējo jautājumu gadījumā, vai ir piemērojams Regulas (EEK) Nr. 1408/71 46.a panta 3.d punktā un Regulas (EK) Nr. 883/2004 53. panta 3.d punktā minētais noteikums, saskaņā ar kuru Spānijas sociālā nodrošinājuma sistēmā noteiktais pabalsts var tikt samazināts “vienīgi tādu pabalstu summu robežās, kas izmaksājamas saskaņā ar citas dalībvalsts, [šajā gadījumā Šveices] tiesību aktiem”?
6)
Ja atzītu, ka abi minētie ir dažāda veida pabalsti, un ņemot vērā, ka nav pierādīts, ka Šveice piemērotu jebkādus nepārklāšanās noteikumus, vai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1408/71 46.c pantu un Regulas (EK) Nr. 883/2004 55. pantu samazinājums var tikt pilnībā piemērots attiecībā uz Spānijā noteikto 20 % piemaksu pie pilnīgas pastāvīgas invaliditātes pensijas vai arī tas ir attiecīgi jādala? Jebkurā no abiem gadījumiem, vai ir piemērojams Regulas (EEK) Nr. 1408/71 46.a panta 3.d punktā un Regulas (EK) Nr. 883/2004 53. panta 3.d punktā noteiktais ierobežojums, saskaņā ar kuru Spānijas sociālā nodrošinājuma sistēmā noteiktais pabalsts var tikt samazināts “vienīgi tādu pabalstu summu robežās, kas izmaksājamas saskaņā ar citas dalībvalsts, [šajā gadījumā Šveices] tiesību aktiem”?
(1) Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV 1971, L 149, 2. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy