5.12.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 454/15
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2016. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-789/14 Staatliche Porzellan-Manufaktur Meissen GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) 2016. gada 24. augustā iesniedza Staatliche Porzellan-Manufaktur Meissen GmbH
(Lieta C-471/16 P)
(2016/C 454/29)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Staatliche Porzellan-Manufaktur Meissen GmbH (pārstāvji – O. Spuhler un M. Geitz, advokāti)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) un Meissen Keramik GmbH
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-789/14 un pretējās puses apelācijas tiesvedībā Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 29. septembra lēmumu apelācijas lietās R 1182/2013–4 un R 1245/2013–4;
—
pakārtoti, atcelt minēto Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu un nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai;
—
piespriest pretējai pusei apelācijas tiesvedībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
1.
Ar šo apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa esot vairakkārt pārkāpusi Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Regulu par preču zīmi (1).
2.
Vispirms apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka esot ticis pārkāpts lietas taisnīgas izskatīšanas princips atbilstoši LES 6. panta 1. punktam, aplūkojot kopsakarā ar Pamattiesību hartas 47. panta 2. punktu. Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā saistībā ar prasības pieteikumu iesniegtos materiālus. Ar šiem materiāliem esot vienīgi papildināts iepriekš norādītais faktu un tiesību izklāsts. Neņemšanu vērā Vispārējā tiesa tāpat neesot pamatojusi, bet esot vienīgi pārņēmusi formālu formulējumu no cita sprieduma, kas konkrētajā gadījumā neesot piemērojams.
3.
Ar to Vispārējā tiesa esot pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu atbilstoši LES 6. panta 1. punktam, aplūkojot kopsakarā ar Pamattiesību hartas 47. panta 2. punktu.
4.
Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka esot ticis pārkāpts Regulas par preču zīmi 15. panta 1. punkts, jo esot tikuši sagrozīti fakti. Vispārējā tiesa savu spriedumu pamatojot tostarp ar to, ka iesniegtajos materiālos par preču zīmes izmantošanu noteiktas preces nav norādītas. Taču īstenībā materiālos par preču zīmes izmantošanu šīs preces esot norādītas.
5.
Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi tiesvedības faktisko pamatu un līdz ar to esot pārkāpusi Regulas par preču zīmi 15. panta 1. punktu.
6.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja turklāt iebilst, ka esot ticis pārkāpts Regulas par preču zīmi 7. panta 3. punkts. Vispārējā tiesa savu spriedumu esot pamatojusi ar to, ka preču zīmes “Meissen®” gadījumā runa ir par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Preču zīmi “Meissen®” pretējā puse apelācijas tiesvedībā esot reģistrējusi, pamatojoties uz iegūto atšķirtspēju atbilstoši Regulas par preču zīmi 7. panta 3. punktam. Līdz ar to pretējā puse apelācijas tiesvedībā esot ar likumīgo spēku konstatējusi, ka preču zīmes “Meissen®” gadījumā runa ir nevis par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, bet par komerciālās izcelsmes norādi.
7.
Preču zīmi “Meissen®” reģistrējot, pamatojoties uz iegūto atšķirtspēju, pretējā puse apelācijas tiesvedībā šai preču zīmei esot piešķīrusi aizsardzību atbilstoši Regulas par preču zīmi 7. panta 3. punktam. Vispārējā tiesa preču zīmi “Meissen®” esot klasificējusi kā tīri ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Līdz ar to Vispārējā tiesa preču zīmei “Meissen®” faktiski atņemot tās aizsardzību.
8.
Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka esot ticis pārkāpts Regulas par preču zīmi 8. panta 5. punkts. Vispārējā tiesa liedzot reputācijas aizsardzību atbilstoši Regulas par preču zīmi 8. panta 5. punktam, argumentējot, ka pretstatītās preces un pakalpojumi neesot līdzīgi. Saskaņā ar Regulas par preču zīmi 8. panta 5. punkta tiešo formulējumu preču vai attiecīgi pakalpojumu līdzības esamība netiekot prasīta. Līdz ar to Vispārējā tiesa ar savu nolēmumu Regulas par preču zīmi 8. panta 5. punktu apgriežot pretēji.
(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).