23.1.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 22/15
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 10. septembrī iesniedza Amtsgericht Nürtingen (Vācija) – kriminālprocess pret Faiz Rasool
(Lieta C-568/16)
(2017/C 022/21)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Amtsgericht Nürtingen
Pamatlietas puses
Faiz Rasool, Rasool Entertainment GmbH, Staatsanwaltschaft Stuttgart
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Direktīvas par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (Direktīva 2007/64/EK) (1) 3. panta o) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka iespēja izņemt skaidru naudu ar EC karti un PIN kodu valsts koncesiju saņēmušas spēļu zāles [EC-]Cash karšu terminālī, kas vienlaikus ir naudas maiņas aparāts, ja bankas un konta tehniskos pakalpojumus sniedz ārējs pakalpojumu sniedzējs (“tīkla operators”) un izmaksa klientam notiek tikai tad, kad tīkla operators pēc konta seguma pārbaudes nosūta terminālim autorizācijas kodu, bet spēļu zāles īpašnieks tikai uzpilda daudzfunkcionālo naudas maiņas aparātu ar skaidru naudu un naudu izņemošā klienta konta turētājbanka tam kreditē izņemto summu, ir Direktīvas 3. panta o) punktā minētā darbība un tādējādi tās veikšanai nav vajadzīga atļauja?
2)
Ja pirmajā jautājumā raksturotā darbība nav 3. panta o) punktā minētā darbība, vai Direktīvas 2007/64/EK 3. panta e) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pirmajā jautājumā raksturotā iespēja izņemt skaidru naudu ar PIN kodu ir šajā tiesību normā minētā darbība, ja vienlaikus ar skaidras naudas izņemšanu tiek saņemts kupons EUR 20 apmērā, kurš ir jāizmanto pie spēļu zāles pārziņa, lai tas iemestu monētas spēļu automātā?
Ja pirmajā un otrajā jautājumā raksturotā darbība nav 3. panta o) un/vai e) punktā minētā darbība, kas neietilpst direktīvas piemērošanas jomā:
3.a)
Vai Direktīvas 2007/64/EK pielikuma 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pirmajā un otrajā jautājumā raksturotā spēļu zāles īpašnieka darbība ir maksājumu pakalpojums, kura sniegšanai ir vajadzīga atļauja, lai gan spēļu zāles īpašnieks neapkalpo naudu izņemošā klienta kontu?
3.b)
Vai Direktīvas 2007/64/EK pielikuma 4. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pirmajā un otrajā jautājumā raksturotā spēļu zāles īpašnieka darbība ir maksājumu pakalpojums šīs tiesību normas izpratnē, ja spēļu zāles īpašnieks sniedz šo pakalpojumu bez maksas?
Ja Tiesa uzskatītu, ka raksturotā darbība ir maksājumu pakalpojums, kura sniegšanai ir vajadzīga atļauja:
4)
Vai Savienības tiesības un Direktīva par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū ir jāinterpretē tādējādi, ka tās liedz piemērot kriminālsodu par EC-Cash karšu termināļa lietošanu lietā ar raksturotajām īpatnībām, ja līdzīgi EC karšu termināļi daudzās valsts koncesiju saņēmušās spēļu zālēs, kā arī valsts koncesiju saņēmušos un daļēji arī valstij piederošos spēļu namos ir tikuši vai tiek lietoti bez atļaujas un kompetentā atļaujas izsniedzošā un uzraudzības iestāde pret to neiebilst?
Ja arī uz ceturto jautājumu atbilde ir noliedzoša:
5)
Vai Direktīva par maksājumu pakalpojumiem un Savienības tiesībās nostiprinātie tiesiskās noteiktības un tiesiskās skaidrības principi, kā arī Hartas 17. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka lietā ar raksturotajām īpatnībām tie aizliedz tādu iestāžu un tiesu praksi, saskaņā ar kuru valsts kasē ir ieskaitāmas naudas summas (“noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija”), ko par tīkla operatora pakalpojumu spēļu zāles īpašnieks ir saņēmis no banku klientiem, kuri ar EC karti un PIN kodu ir izņēmuši spēļu zāles īpašnieka uzpildīto skaidro naudu un/vai kuponus spēlēšanai spēļu automātos, lai gan visas kreditētās summas atbilst tikai summām, ko klienti ir saņēmuši skaidrā naudā un kuponos spēlēšanai automātos?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy