30.1.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 30/28
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2016. gada 14. septembra spriedumu lietā T-207/15 National Iranian Tanker Company/Eiropas Savienības Padome 2016. gada 24. novembrī iesniedza National Iranian Tanker Company
(Lieta C-600/16 P)
(2017/C 030/33)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: National Iranian Tanker Company (pārstāvji – T. de la Mare QC, M. Lester QC, J. Pobjoy, Barristers, R. Chandrasekera, S. Ashley, C. Murphy, Solicitors)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas 2016. gada 14. septembra spriedumu National Iranian Tanker Company/Eiropas Savienības Padome (lieta T-207/15);
—
nodot lietu Vispārējai tiesai, un it īpaši:
—
atcelt Padomes 2015. gada 12. februāra Lēmumu (KĀDP) 2015/236 (1) un Padomes 2015. gada 12. februāra Īstenošanas regulu (ES) 2015/230 (2), ciktāl tie ir piemērojami apelācijas sūdzības iesniedzējai;
—
pakārtoti, atzīt, ka Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/413/KĀDP (3) (redakcijā ar grozījumiem) 20. panta 1. punkta c) apakšpunkts un Padomes 2012. gada 23. marta Regulas (ES) Nr. 267/2012 (4) (redakcijā ar grozījumiem) 23. panta 2. punkta d) apakšpunkts ir nepiemērojami to prettiesiskuma dēļ, ciktāl tie ir piemērojami apelācijas sūdzības iesniedzējai; un
—
piespriest otrai lietas dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē un tiesvedībā Vispārējā tiesā.
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir kļūdījusies lemdama, ka Padomes 2015. gada 12. februāra Lēmums (KĀDP) 2015/236 un Padomes 2015. gada 12. februāra Īstenošanas regula (ES) 2015/230 nebija pretrunā res judicata, tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības un galīguma principiem, vai tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir kļūdījusies secinādama, ka attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju bija izpildīti sarakstā iekļaušanas kritēriji.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir kļūdījusies secinādama, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas pamattiesību aizskārums bija samērīgs.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, noraidīdama apelācijas sūdzības iesniedzējas pakārtoti izvirzīto argumentu, ka plaša sarakstā iekļaušanas kritēriju interpretācija tos padarītu par nesamērīgiem.
(1) Padomes 2015. gada 12. februāra Lēmums (KĀDP) 2015/236, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2015, L 39, 18. lpp.).
(2) Padomes 2015. gada 12. februāra Īstenošanas regula (ES) 2015/230, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV 2015, L 39, 3. lpp.).
(3) Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV 2010, L 195, 39. lpp.).
(4) Padomes 2012. gada 23. marta Regula (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV 2012, L 88, 1. lpp.).