30.1.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 30/40
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2016. gada 8. septembra spriedumu lietā T-470/13 Merck KGaA/Eiropas Komisija 2016. gada 28. novembrī iesniedza Merck KGaA
(Lieta C-614/16 P)
(2017/C 030/44)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Merck KGaA (pārstāvji – B. Bär-Bouyssière, Rechtsanwalt, S. Smith, Solicitor, R. Kreisberger, Barrister, D. Mackersie, advokāte)
Citas lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Generics (UK) Ltd.
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt sprieduma rezolutīvās daļas 1) punktu;
—
atcelt Lēmuma 1. panta 1. punktu un 2. panta 2. punktu, un 3. un 4. pantu, ciktāl tie ir adresēti Merck;
—
pakārtoti atcelt vai samazināt Merck uzlikto naudas sodu;
—
atcelt sprieduma rezolutīvās daļas 2) punktu un piespriest Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt Merck tiesāšanās izdevumus saistībā gan ar tiesvedību pirmajā instancē, gan apelācijas instancē.
Pamati un galvenie argumenti
1.
Apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmais apelācijas pamats ir tāds, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka patentu izlīgumi (turpmāk tekstā –“PI”), kas noslēgti starp Generics (UK) (turpmāk tekstā – “GUK”) un Lundbeck, ir ierobežojumi mērķa dēļ atbilstoši LESD 101. panta 1. punktam:
i.
Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies attiecībā uz piemērojamo tiesisko standartu un pareizo pieeju, lai noteiktu, vai PI varētu tikt uzskatīti par ierobežojumiem mērķa dēļ, it īpaši ņemot vērā lietā C-67/13 Cartes Bancaires atzītos tiesību principus;
ii.
Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, neanalizējot, vai PI redakcija atklāja pietiekamu kaitējumu.
iii.
Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, nospriežot, ka PI atklāja pietiekamu kaitējumu, jo tie bija līdzvērtīgi no tirgus izslēdzošiem līgumiem.
iv.
Ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, nospriežot, ka PI atklāja pietiekamu kaitējumu, izvairoties no tiesāšanās, kuras iznākums bija neskaidrs.
v.
Ar piekto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, aplūkojot maksājumu GUK atbilstoši PI kā vienu no galvenajiem ierobežojuma mērķa dēļ elementiem.
vi.
Ar sesto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, balstoties uz ar PI formulējumu nesaistītiem faktiem, lai pamatotu savu secinājumu par ierobežojumu mērķa dēļ.
vii.
Ar septīto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, secinot, ka PI saistībā ar EEZ pārsniedza Lundbeck patentu tvērumu.
2.
Apelācijas sūdzības iesniedzējas otrais pamats ir par to, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka brīdī, kad PI tika noslēgti, GUK un Lundbeck bija potenciālās konkurentes:
viii.
Ar astoto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, neizvērtējot, vai Komisijas postulētie astoņi ceļi uz tirgu GUK ir ekonomiski dzīvotspējīgi vai praktiski iespējami pietiekami īsā laikā.
ix.
Ar devīto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, pārliekot pierādīšanas pienākumu attiecībā uz potenciālo konkurenci.
x.
Ar desmito pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, secinot, ka fakts, ka puses noslēdza PI, bija būtisks potenciālās konkurences novērtēšanā.
xi.
Ar vienpadsmito pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, neatzīstot, ka potenciālās konkurences vērtējums nebija piemērots, veicot vērtējumu “mērķa dēļ”.
3.
Apelācijas sūdzības iesniedzējas trešais apelācijas pamats ir tāds, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atstājot spēkā naudas sodu, ko Komisija bija uzlikusi apelācijas sūdzības iesniedzējai.
xii.
Ar divpadsmito pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, secinot, ka Komisija bija pilnvarota uzlikt naudas sodu apelācijas sūdzības iesniedzējai vai alternatīvi uzlikt naudas sodu, kas nebija tikai simbolisks.